Romi jeb čigāni vienmēr bijuši mazliet savrupi, bet nekad nav sevi atdalījuši no šīs valsts – ne velti 98% romu ir Latvijas pilsoņi. Diemžēl šī kopiena joprojām ir sociāli visatstumtākā sabiedrības grupa, kam viens no iemesliem ir zemais izglītības līmenis – daļa romu joprojām neprot ne lasīt, ne rakstīt.
Vakar Starptautiskajai romu dienai par godu Mencendorfa namā tika atklāta izstāde Romi Latvijā un notika arī projekta Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija diskusiju cikla noslēgums, kurā lielākais akcents tika likts uz šīs kopienas izglītības jautājumiem. Šobrīd Latvijā ir 8291 čigāns, no tiem vecumā līdz 17 gadiem ir 2500 bērnu, pamatizglītību nav ieguvuši 45,3% šīs kopienas, bet rakstīt un lasīt neprot 3,6%. Vidusskolu apmeklē tikai 29, arī profesionāli tehniskajās skolās mācās 34 jaunieši, visai skarbo statistiku atgādināja programmas projekta eksperte Daiga Zaķe.
Latvijas Cilvēktiesību centra vadošā pētniece Sigita ZankovskaOdiņa minēja vairākus iemeslus, kāpēc situācija jau gadiem neuzlabojas: pašvaldībām trūkst ilgtermiņa un attīstības programmas nopietnam kopienas atbalstam, nav arī kompleksas pieejas pedagogu atbalstam un nepietiek skolotāju palīgu – romu, kas palīdzētu bērniem ātrāk adaptēties viņiem neierastajā vidē un valodā. Diemžēl šobrīd no savulaik 20 šo specialitāti apguvušajiem cilvēkiem skolā strādā tikai četri. Valsts budžetā šāds finansējums nav paredzēts, arī retā pašvaldība savā maciņā atrod naudu šo darbinieku algām.
Gan šie, gan citi šķēršļi noveduši pie tā, ka daudzi čigānu bērni mācības pamet jau sākumskolā vai pamatskolā, un ne vienmēr tas notiek tāpēc, ka vecāki izceļo uz ārzemēm. Bažas rada arī tas, ka gandrīz ceturtā daļa bērnu mācās pēc speciālajām programmām vai pat speciālajās skolās, un uz šo problēmu vērsušas uzmanību arī Eiropas Savienības un ANO institūcijas. Kā liecina pieredze, nereti šie audzēkņi nonāk korekcijas klasēs nepietiekamas latviešu valodas prasmes dēļ, uzvedības problēmu un etnisko īpatnību dēļ. Situācija ir tāda, ka arī tie jaunieši, kas nonāk vidusskolas solos, bieži vien nolemj tos pamest 15–18 gadu vecumā. Iemesls tam – likums pieļauj, ka jaunietis var iegūt bezdarbnieka statusu, ja pārtrauc mācības skolā. Tad nu viņi izvēlas labāk šo bonusu, nevis izglītības dotos labumus. Tāpēc nav brīnums, ka augstskolā zinības vēlas iegūt pavisam niecīgs skaits, lai gan romiem tiek piedāvāts ņemt bezprocentu aizdevumu. Kā sekas izglītības trūkumam – daudzi čigāni ir bez darba, un arī Nodarbinātības valsts aģentūra nespēj viņiem neko palīdzēt, jo vienīgais, ko bez pamatizglītības tur var apgūt, ir traktorista arods.
Romu kopienas pārstāvis Dainis Krauklis atzina, ka nav viegli izglītības sistēmā iesaistīt viņa tautas brāļus un māsas, jo daudzi neredz jēgu diplomam: «Ir tomēr jāsaprot, ka neviens viņu dzīvi nedzīvos. Arī vergošana ārzemēs nav izeja.» Viņš tomēr mudināja palīdzēt romiem, īstenojot dažādas atbalsta programmas, pretējā gadījumā daudzi tā arī turpināšot eksistēt, nevis dzīvot.