Inguna Sudraba: kas vieno īstermiņā, ilgtermiņā nedzīvos

Tautas kustība No sirds Latvijai piektajā maijā dibinās partiju. Kustības iniciatore un līdere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par šīs partijas potenciālu un izredzēm.

– Kā jūs vērtējat Reformu partijas (RP) politisko dzīvi?

– Es uzskatu – ja būvē politisku organizāciju, tad ir jāizvirza kopīgs mērķis, kurš spēj patiesi, nevis deklaratīvi vienot biedrus un kuram visi tic. Tad arī pastāv izredzes, ka cilvēki būs vienoti visā mērķa sasniegšanas procesā.

Taču Latvijas partijām (arī RP) raksturīgi, ka tās nevieno kopīgs mērķis, bet gan īstermiņa intereses. Ja kaut kas vieno tikai īstermiņā, tas nedzīvos ilgtermiņā. Pat tad, ja iesaistās cilvēki ar labu gribu, viņiem trūkst vienojošā mērķa, tā arī ir pamatproblēma.

– Es tīšām sāku jautāt par RP. Jo saskatu RP un jūsu kustībā zināmas tapšanas paralēles.

– Starp cilvēkiem, kuri šobrīd iesaistījušies kustībā un aktīvi strādā darba grupās, ir arī cilvēki, kuri bijuši RP biedri, bet sajutuši, ka nav sadzirdēti. Savstarpējā komunikācija ir būtiska jebkurā jomā, un, ja partija netiek veidota kā vienots organisms un ir tikai dažu cilvēku interešu realizācijas projekts, tad pārējie ātri kļūst lieki un partija sabrūk.

Mūsu kustībā iesaistījušies jau ap 600 cilvēku. Protams, ir cilvēki, kuri ir aktīvāki un kuri mazāk aktīvi, taču ir būtiski, lai pastāvīgi tiek uzturēta saziņa ar katru. Lai katram ir atbildēts, lai tas, kam ir savas idejas, tiek uzklausīts. Es uzskatu, ka ir nozīmīgi, ja cilvēki sāk vērtēt problēmas, analizēt situāciju un rast labāko risinājumu. Es redzu nepieciešamību veidot Latvijā domājošu sabiedrību, un tāpēc man ir svarīgi, lai tie darbi, kas kustībai jādara, un risinājumi, kā to paveikt, veidojas no pašu cilvēku pienesuma un tiek veikti kopējā darbā.

– Piektajā maijā jūs dibināsiet partiju. Tātad politisku rīku, kurš īstenos tās idejas un ieceres, kas svarīgas kustībai. Dažas idejas ir atskaņotas. Bet pagaidām es lāgā neredzu, kas jums ļauj cerēt, ka jūsu partija, salīdzinot kaut vai ar to pašu RP, būs efektīvāks rīks.

– Pirmkārt, partija ir vienīgais instruments, lai kustība varētu īstenot savus mērķus. Otrkārt, tā būs efektīvāka tāpēc, ka darbosies ļoti ciešā sasaistē ar cilvēkiem.

– Mums ir vairāki desmiti partiju. Tās visas teicas pārstāvam noteiktus cilvēku kopumus. Kāpēc tad šie vairāki desmiti instrumentu nav līdz šim spējuši nolikt valsti uz kājām? Ar ko jūs būsiet labāki?

– Svarīgi ir tas, ar kādu mērķi tu ej un ko gribi sasniegt. Cilvēkus, kuri iesaistījušies kustībā, interesē problēmu atrisināšana. Mēs gribam rast risinājumu un, kā mēdz teikt, «darīt pareizās lietas un darīt tās pareizi».

– Jūs sakāt labus vārdus, bet es gribu izzināt jūsu kustības (partijas) potenciālu. Salīdzinājumam – vai, jūsuprāt, valstī šobrīd ir (ir bijusi) kāda pēc būtības efektīva partija vai koalīcija?

– Ja kāda koalīcija vai partija būtu bijusi veiksmīga, tad mēs šodien būtu citā ekonomiskā stāvoklī, tad simti tūkstoši nebūtu pametuši valsti. Es neredzu, ka šo gadu garumā te bijis veiksmes stāsts. Citādi sabiedrībai nebūtu noliedzoša attieksme pret varu un noliedzoša attieksme pret politiskām partijām kā tādām.

– Šāds fons it kā ir labvēlīgs jaunam politiskam spēkam. Tomēr pagaidām man liekas, ka jūsu kustības galvenais trumpis arvien ir jūsu personiskā autoritāte. Pārējais pagaidām ir aptuvens un nav padarīts pietiekami tuvs un skaidrs tai pašai sabiedrībai, kuru jūs piesaucat.

– Es daudz tiekos ar cilvēkiem visos reģionos. Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Lielākoties jūtu, ka cilvēkiem uzticības nosacījums ir: izdariet kaut ko praktisku, un tad mēs redzēsim, kā tas strādā. Bet ko valstij būtisku var atrisināt kustība kā tāda ar savu iniciatīvu, ar savām zināšanām, bet bez varas instrumentiem? Tāpēc mūsu kustībā ir izveidotas trīspadsmit darba grupas, kuru uzdevums, analizējot dažādas nozares, ir sniegt praktisku tās vai citas problēmas risinājumu. Šobrīd jau ir identificētas vairākas problēmas, kuras kustības biedri saredz kā svarīgas un risināmas. Darba grupās mēs analizējam katru šo problēmu, tās mēs saucam par zīmoltēmām un meklējam labāko risinājumu. To mēs varam piedāvāt sabiedrībai kā savu valsts prakses redzējumu. Un, protams, arī kā nākamās partijas rīcības pamatu. Kustības darbs ar šiem pamatjautājumiem ir pamats partijas programmas izstrādāšanai.

– Kas ir zīmoltēmas?

– Kopumā tā ir konkrētās nozares politikas definēšana ilgtermiņā, skaidri pateikti mērķi, kas tiks sasniegti, kā tas tiks darīts, kāds rezultāts tiks sasniegts. Tieši ilgtermiņa mērķi rada stabilitāti un uzticību sistēmai. Savādāk turpināsies tas pats, kas šodien, – noteikumi mainās katru dienu. Šodien vieni, rīt jau varbūt citi. Tātad – prognozējamība, stabilitātes radīšana, kas vajadzīgas katram cilvēkam. Lai viņš var plānot savu dzīvi. Šī drošības sajūta ir jārada. Savādāk nemaz nevar būt.

Otrs. Esam kustībā definējuši tādu terminu kā «aktīvais valstiskums». Tas nozīmē, ka valstij ir jāredz katrs cilvēks, katrs uzņēmējs… Valstij ir jābūt aktīvai, aizstāvot savus iedzīvotājus. Arī risinot ekonomiskos jautājumus, jo mēs redzam, ka brīvais tirgus nevar atrisināt visas problēmas. Piemēram, mums valstī ir svarīgi attīstīt sektorus, kur var radīt maksimāli daudz darba vietu. Kāda ir valsts lauksaimniecības politika, attieksme pret zemniekiem? Manuprāt, ir svarīgi, ka mazās un vidējās zemnieku saimniecības saņem tādu valsts atbalstu, lai cilvēki laukos var uzturēt ražošanu, var nodrošināt savai ģimenei nākotni. Mūsu valstī joprojām ir zinātnieki ar pasaules vārdu, ir izcili atklājumi. Tātad – valstij ir jāatbalsta šie izgudrojumi un jāveicina, lai ar šiem izgudrojumiem saistītās tehnoloģijas tiek aprobētas ražošanā. Tā ir milzīga joma, kurai varam piesaistīt daudz cilvēku un labi viņus atalgot. Bet kas valstij būtu jādara jau šodien? Šodien – tas nozīmē, ka uzmanība jāpievērš fizikai, matemātikai vai ķīmijai, lai pietiekamā skaitā sagatavotu inženierus un tehnologus.

Valsts pienākums ir redzēt katru iespēju, kā tā var savu ekonomiku attīstīt, kā panākt šo attīstību. Ieskaitot arī unikālās jomas, kādas Latvijā ir. Piemēram, amatniecība, kas šobrīd faktiski izzūd. Tātad viens no darba grupas jautājumiem – kvalitatīva profesionālā izglītība.

Ja runājam par valsts pārvaldi, tad darba grupā tiek diskutēts, piemēram, par budžeta izstrādi, kas būtu orientēts uz rezultātu, par atbildīgu valsts pārvaldi, par valsts politikas plānošanu ilgtermiņā ar definētiem rezultātiem… Tāpat tiek apspriests tas, ka nodokļu administrācijai jāstrādā kā atbalsta, nevis kā uz sodu uzlikšanu orientētai organizācijai. Tieslietu grupā viena no tēmām ir tautas vēlēts prezidents, vēlēšanu sistēmas maiņa, referendumu pieejamība, iespēja atsevišķu pašvaldību jautājumu izvērtēšanai organizēt reģionālos referendumus…

– Lasīju par jūsu gribu «darīt cilvēkus bagātus un laimīgus». Bet, būdams nekulturāls, pabeidzu šo tēzi kā anekdotē – «cilvēku saraksts – pielikumā». Kur garantija, ka ar jūsu «citādāko partiju» nesanāks tāpat? Kas jūsu gadījumā ir citādums?

– Citādāka tā ir jau ar to, ka top no apakšas. Nav tā, ka viena cilvēku grupa uzraksta programmu, šai grupai ir nauda, un tad sākas cilvēku piesaistīšana. Mums ir otrādi. Iesaistās aktīvi cilvēki. Pēc tam, kad 15. martā bija pirmā kustības biedru tikšanās un mēs pieņēmām lēmumu par partijas veidošanu, iesaistīšanās kustībā divkāršojās. Mēs esošo situāciju pārvarēsim un savu citādību apliecināsim ar savu gribu un pārliecību. Es esmu cilvēks, kurš iet ar pārliecību – strādāt savai valstij. To es vienmēr esmu darījusi, un manu pārliecību nav iespējams ne izmainīt, ne nopirkt par naudu.

Visu interviju lasiet 8. aprīļa Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.