Pārtraucot Krievijas telekanāla Rossija RTR retranslāciju, varasiestādes ne tikai apliecina nespēju nodrošināt kvalitatīvu ārvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajā televīzijā un dod bīstamu signālu demokrātijas pīlāram – vārda brīvībai, bet arī nekautrējas dot iedzīvotājiem mājienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.
Tā uzskata Neatkarīgās aptaujātie eksperti.
Skaidrojot, ka Rossija RTR Ukrainas notikumu kontekstā savos raidījumos mudinājusi uz naida kurināšanu un aicinājusi uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, tādējādi pārkāpjot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot telekanāla retranslāciju Latvijā. Lēmumu maksas televīzijas, atslēdzot Rossija RTR, izpildīja pirmdien.
«Situāciju var vērtēt no dažādiem skatpunktiem. Uz to var skatīties arī no cenzūras aspekta, kad var aizliegt vienu kanālu, otru, trešo... Bet, ja šo taku sāk iet, var rasties jautājums, kurā brīdī esam kļuvuši tādi paši kā Krievija. Tikai viņi aizliedz vienus kanālus, bet mēs citus. Kur ir tā principiālā starpība?» retoriski jautā pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Sabiedrības domas pētnieks arī atgādina, ka pret Krievijas telekanālu aizliegšanu iebilst ne tikai krieviski runājošie, bet arī absolūtais vairākums latviešu. Tāpēc viņš brīdina, ka, ignorējot šo faktu, cenzūras atgriešanās Latvijā tiks izmantota pret mums pašiem gan Krievijā, gan šeit.
NEPLP padomes lēmums arī nepievērš uzmanību tam, ka ikviens medijs zināmā mērā ir subjektīvs, jo ievēro savu redakcionālo politiku. Šajā ziņā ne Latvijas, ne citi brīvās Eiropas mediji nav izņēmums un tikai pašiem mediju lietotājiem informācijas bagātībā jāatsijā pelavas no graudiem.
«Es uzskatu, ka lietotājam ir jābūt izvēlei. Es mediju lietotājus augstu vērtēju un gribētu domāt, ka viņi paši labi saprot, kas politiskajos procesos notiek Latvijā, Krievijā un pasaulē. Šis lēmums liecina par to, ka Latvijā demokrātija ir ļoti vāja. Mēs izvēlamies neļaut sasniegt informāciju, nedodot iespēju izvērtēt,» saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Viņa arī atgādina, ka šīs televīzijas Latvijā retranslē no Zviedrijas un Lielbritānijas, kas negrasās atņemt komersantiem licenci, un tas liecinot, ka Latvija desmit gados tā arī nav spējusi integrēties Eiropas Savienībā un izprast tās vērtības.
Arī lietderības koeficients nevēlama telekanāla slēgšanai informācijas laikmetā ir pielīdzināms nullei, jo jebkurš interesents sev vajadzīgo saturu var atrast internetā. Par to liecina TV3 pieredze, kad pēc kanāla izņemšanas no Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājuma pieprasījums internetā pēc TV3 satura pieauga par 60%. Arī pēc tam, kad Ukrainā tika aizliegts Krievijas telekanāls NTV, tā programmu skatījums internetā pieauga vairāk nekā 12 reižu. Vienīgais veids, kā cīnīties ar nepieņemamu ideoloģiju, ir spēcīgs un kvalitatīvs informatīvais pretuzbrukums.
«Svarīgākais ir, kas būs tā vietā – vai informācijas daudzveidība palielināsies ar to, ka slēdz vienu TV kanālu. Pagaidām nav dzirdēts, ka tiks piedāvāts kāds alternatīvs viedoklis krievu valodā, saka Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras profesors Sergejs Kruks.
***
VIEDOKĻI
Jānis SIKSNIS, Latvijas Radio ģenerāldirektors:
– Man kā medija vadītājam jebkuri plāni vai vēlmes slēgt vai ierobežot cita medija darbu dara uzmanīgu. Tā ir ļoti slidena tēma, un tas var kļūt bīstami. [..] Mēs paši arī dažkārt vērtējam, vai raidījumi atbilst likumam, bet parasti ir runa par atsevišķiem raidījumiem, ne par vesela kanāla slēgšanu. Ja tiek pierādīts, ka ir klajš likuma pārkāpums, tad jā, bet mums nepatīkams saturs nedrīkst būt pamats aizliegumam. Man jāuzticas NEPLP, jo viņiem jāizvērtē, vai lēmums atbilst likumam.
Aleksandrs MIRĻINS, mediju eksperts:
– Balstoties uz Latvijas vēsturisko pieredzi, emocionāli NEPLP lēmumu var saprast – dažas lietas mēs interpretējam no vēsturiskās pieredzes. Taču jāņem vērā, ka aizliegt kādu TV kanālu nemaz nav iespējams, jo to saturs brīvi ir atrodams internetā, bet pierobežā to var redzēt pat bez satelīta vai kabeļtelevīzijas. Atliek cerēt, ka NEPLP lēmums ir juridiski korekts un nesekos ilga tiesāšanās.
