Saeimā nonācis līdz šim neveiksmīgā politiķa Normunda Grostiņa 13,4 tūkstošu balsstiesīgo atbalstītais ierosinājums samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem.
Kaut arī tautas iniciatīva par deputāta atbildības paaugstināšanu pret doto Saeimas deputāta zvērestu patiešām ir ņemta vērā un to parlaments jau iestrādā Saeimas kārtības rullī, šis ierosinājums, visticamāk, lemts neveiksmei, jo starp lēmumu pieņēmējiem grūti atrast idejas atbalstītājus.
N. Grostiņš, kas 2006. gada Saeimas vēlēšanās ar savu partiju Eiroskeptiķi ieguva vien 0,37% vēlētāju atbalstu, interneta vietnē ierosinājumu samazināt PVN likmi pārtikas produktiem ievietoja jau 2011. gadā. Šobrīd tas pulcējis pietiekami daudz atbalstītāju, lai ierosinājumu nodotu Saeimai. Tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegumu pieņēmusi un šonedēļ skatīs to pēc būtības. Tomēr, izejot pat šo filtru, ierosinājuma ceļš uz ieviešanu dzīvē, visticamāk, aprausies vēl pirms pirmā lasījuma.
«Latvija, Igaunija un Dānija ir vienīgās ES valstis, kurās PVN likmes pārtikai nav samazinātas. Ņemot vērā, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku veido trešdaļu no ienākumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā citās ES valstīs, piedāvāju noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai. [..] Šajā gadījumā ES mūs neierobežo. Liksim deputātiem lemt tautas labā,» pamatojot savu ierosinājumu, pauž N. Grostiņš.
Jāsargā budžeta ieņēmumi
Šos argumentus par pārliecinošiem neuzskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Vienotību pārstāvošais Jānis Reirs. Viņš skaidro, ka PVN likmes samazināšana nozīmētu to, ka valsts budžetā ik gadu netiktu iekasēti aptuveni 200 miljoni eiro, un šobrīd Latvija šādu greznību nevarot atļauties, jo nauda nepieciešama gan skolotāju, gan policistu un veselības aprūpes darbinieku algu palielināšanai. Turklāt iniciatīvas autori neesot arī paskaidrojuši, kādā veidā kompensēt ar PVN neiekasētos līdzekļus.
«Diskusija par to bijusi visu šo Saeimu un attieksme bijusi noraidoša. Mums ir jāsaglabā budžeta ienākumi, nevis tie jāsamazina,» saka J. Reirs.
PVN likmes samazināšanu pārtikai neatbalsta arī komisijā strādājošais Vilnis Ķirsis (Reformu partija). Viņš gan noraidošo attieksmi argumentē citādi. Proti, PVN likmes samazināšana neesot pareizais veids, lai atrisinātu trūcīgo un mazturīgo iedzīvotāju problēmas.
Mērķētu palīdzību
«Nav tā, ka visiem jāpalīdz, tas nepieciešams trūcīgākajiem, bet tiem tas PVN nav nemaz tik svarīgs. Tāpēc nav lietderīgi samazināt nodokli, kas skars pilnīgi visus. Labāk to naudu, kuru valsts būtu gatava neieņemt nodoklī, caur sociālajiem dienestiem novirzīt tiem, kuriem tiešām vajag,» saka deputāts. Arī vietējiem pārtikas ražotājiem PVN samazināšana nedotu nekādu labumu, jo samazinātā likme būtu attiecināma arī uz importētajiem produktiem. Lielāks labums tautsaimniecībai būtu, ja samazinātu sociālo nodokli vai arī iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Kategoriski PVN likmes samazināšanai iebilst ekonomists Uldis Osis, kurš uzskata, ka sociālos jautājumus vajadzētu risināt, novirzot līdzekļus trūcīgo un mazturīgo ģimenēm, nevis samazināt nodokli, kas skar visu sabiedrību. Turklāt nedrīkst ignorēt faktu, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi veido tikai 27% no IKP, kamēr attīstītajās ES valstīs tie ir 40%. Turklāt no visiem iekasētajiem pamatbudžeta nodokļiem PVN veido vairāk nekā 50%, un tas krietni samazina manevru iespējas ar nodokļiem.
Jāmaina domāšana
Partijas biedriem pretējs viedoklis ir Eiropas Parlamenta deputātam Arturam Krišjānim Kariņam (Vienotība). EP deputāts jau vairākus gadus popularizē ideju par PVN likmes samazināšanu pārtikai un uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz tas tiks izdarīts. Bet tam nepieciešams, lai ierēdniecība mainītu izpratni par budžeta pildīšanu.
«Ierēdņi uzskata, ka vienīgais veids, kā palielināt ieņēmumus, ir palielināt nodokļus, bet jebkurš veikalnieks zina, ka, samazinot cenu, aug gan apgrozījums, gan peļņa. Uzskatu, ka ar laiku šis arguments uzvarēs,» saka A. K. Kariņš, kurš ir pārliecināts, ka PVN likmes samazināšanas radītais negatīvais efekts uz budžetu ir kompensējams.
***
Nabadzīgākie maksā vairāk
Pārtikai piemērotās PVN likmes ES dalībvalstīs un to iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (2012. gada dati)
PVN likme (%)
IKP (tūkstošos eiro)
Ungārija 27 16,7
Dānija 25 32,1
Latvija 21 15,9
Lietuva 21 17,9
Bulgārija 20 12,1
Slovākija 20 19,1
Igaunija 20 18
Čehija 14 20,3
Grieķija 13 19,2
Somija 13 29,1
Zviedrija 12 32,7
Horvātija 10 15,6
Austrija 10 33,3
Itālija 10 25,2
Nīderlande 10 32,8
Rumānija 9 12,5
Slovēnija 8,5 20,9
Spānija 8 24,4
Vācija 7 31,3
Portugāle 6 19,2
Beļģija 6 30,4
Francija 5,5 27,5
Polija 5 16,8
Luksemburga 3 67,1
Īrija 0 33,2
Malta 0 33,2
Kipra 0 23,5
Apvienotā karaliste 0 28,3
*
Avots: LOSP, Eurostat