ANO Cilvēktiesību komitejas kritiskās rekomendācijas par Latviju, lai arī nav mūsu valstij saistošas, tomēr var tikt izmantotas no Krievijas puses, pret Latviju vēršot līdzīgu retoriku, kādu Krievija izmantoja, lai pamatotu Krimas aneksiju, brīdina Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore un izglītības ministres Inas Druvietes (V) biroja vadītāja Gunda Reire.
Reire TV3 raidījumā "Nekā personīga" uzsvēra, ka Krievija tradicionāli mēdz izspēlēt cilvēktiesību kārti caur starptautiskām organizācijām. "Es aicinātu uz Latvijas - Krievijas attiecībām un šīm ANO rekomendācijām skatīties vēl plašākā kontekstā, jo no rekomendācijām redzams, ka ir izmantots tautiešu motīvs. Tas ir tas pats motīvs, ko Krievija izmantoja, lai ieietu Ukrainā. Tātad šis tautiešu motīvs ir plašāk s Krievijas ģeepolitikas instruments un tas ir arī iemesls, kāpēc Baltijas valstīm būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība jebkam, kas ar to saistīts," brīdina Reire.
"Daudz, daudz nopietnāk jāskatās, kas tur brauc, kādas delegācijas, ir jāatrod daudz optimālāks veids, kā uzrunāt nevalstisko sektoru, lai nesanāk, kā šoreiz, ka aizbrauc tādas nevalstiskās organizācijas, kuras atļaušos teikt, ir naidīgas Latvijas valstij, un kuras, arī atļaušos teikt, ir proputiniskas politikas atbalstītāji," piebildusi Reire.
Latvijas pozīciju uz Ženēvu ANO sesijā pirms mēneša devās aizstāvēt Latvijas delegācija Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāra Viktora Makarova (RP) vadībā. Latvijai kritiskie secinājumi ANO rekomendācijās varēja arī nebūt, ja ĀM būtu rūpīgāk gatavojusies jau paredzamajiem uzstādījumiem par mazākumtautību iespējamo diskriminēšanu Latvijā, uzskata Reire.
"Es nedomāju, ka bija vāja pārstāvība, nepietiekoši zinoši eksperti, tā tas nebija. Mums jārēķinās, ka ANO cilvēktiesību ekspertu viedoklis var atšķirties no Latvijas valsts pozīcijas. Tas ir tikai normāli. Un tas notiek ar absolūti visām valstīm," kritikai iebildis Makarovs. Makarovs arī uzskata, ka ANO ņēmis vērā visai mazu daļu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas un Nepilsoņu kongresa kritikas.
ANO Cilvēktiesību komiteja savās rekomendācijās pauž bažas, ka latviešu valodas prasības darba tirgū pret cittautiešiem var radīt diskriminējošu efektu. Tāpat Latvijas valdībai būtu jāiegulda vairāk pūliņu, lai pārliecinātos, vai ierobežojumi saziņai citās valodās patiešām ir saprātīgi. Šie daži teikumi ANO rekomendācijās balstījušies uz Tatjanas Ždanokas dibinātās Cilvēktiesību komitejas un Nepilsoņu kongresa ēnu ziņojumiem.
Nepilsoņu kongresa līdere Elizabete Krivcova uzskata, ka uz minēto rekomendāciju pamata var steidzami mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, kādā līmenī kādās profesijās ir jāzina valsts valoda, un šīs prasības esot jāatceļ. Krivcova solījusi rekomendācijas izmantot savā tālākajā darbībā.
Tikmēr Krievijas ĀM jau ir izplatījusi paziņojumu, kurā uzstāj, lai Latvija izpildītu ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas par Latvijas nepilsoņu integrēšanu sabiedrībā. Lai arī Krievija pati regulāri saņem dažādu starptautisku organizāciju pārmetumus par cilvēktiesību ignorēšanu, šīs valsts ĀM ir publicējusi komentāru par Latvijas valdības reakciju uz ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijām, tajā uzsverot, ka "ar saviem izteikumiem šīs valsts [Latvijas] valdība demonstrē klaju ignoranci pret nepilsoņu un valodas minoritāšu tiesībām, kā arī necieņu pret saviem starptautiskajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā".
Krievijas ĀM esot vīlusies, jo Latvija nepamatoti noliedzot "nepilsoņu statusa" problēmas, kas esot aktuālas gandrīz 15% jeb 300 000 valsts iedzīvotāju. ĀM savā paziņojumā apgalvo, ka šiem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka viņi esot dzimuši un dzīvojuši Latvijā, esot liegtas "daudzas pilsoniskas, politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras tiesības". "Komitejas rekomendāciju novērtējums, ko snieguši oficiāli Latvijas pārstāvji, demonstrē nevēlēšanos risināt šo un citas sabiedrībai nozīmīgas problēmas," apgalvots Krievijas ĀM komentārā. Kaimiņvalsts ĀM ir neizpratnē par Latvijas valdības rīcību, nosaucot par diskrimināciju aicinājumu mainīt valsts valodas likumu. Krievijas vērtējumā, šis likums pārkāpjot vietējo valodas minoritāšu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Krievija paziņojumā uzsver, ka neredz pamatotus iemeslus, lai Latvijas valdība atteiktos ieklausīties ANO komitejas ieteikumos par plānotajām izglītības reformām, kas varētu novest pie visu vidējās izglītības iestāžu pārejas uz mācībām latviešu valodā.
Paziņojuma noslēgumā Krievijas ĀM pauž cerību, ka ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas tiks nekavējoties izpildītas.