Politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti pensijas šoruden indeksēs pilnā apmērā, savukārt pārējiem pensionāriem indeksēs pensijas daļu, kas nepārsniedz 285 eiro, šādu lēmumu vakar vienbalsīgi pieņēma Latvijas parlaments.
Šoreiz neviens deputāts neiedrošinājās runāt par finanšu disciplīnu, lai arī, kā rakstīja Neatkarīgā, Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai neatbilstības ziņojumu par naudas pārtēriņu, pieņemot lēmumu par pensiju indeksāciju.
Grozījumi likumā Par valsts pensijām paredz jaunu kārtību pensiju indeksācijai. Turpmāk indeksāciju piemēros noteiktai pensijas daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Sākot no šāgada rudens, indeksēs tās pensijas vai to daļu, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Indeksācijā ņems vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Šim gadam šis pensijas apmērs jau ir zināms, un tie ir 285 eiro (bez piemaksas). Politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un černobiliešiem valsts pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.
Likumprojekta autori norāda, ka viena noteikta pensijas apmēra indeksēšana nodrošinās, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks nekā pensionāriem ar salīdzinoši lielām pensijām. Savukārt Latvijas Pensionāru federācija uzskatīja, ka taisnīgāk ir naudas summu, kas veidojas, indeksējot 285 eiro, pielikt visām pensijām, jo pašlaik vienalga ieguvēji ir pensionāri ar 285 eiro un lielākām pensijām. Tiem, kuriem mazāka pensija, arī pielikums būs mazāks. Tomēr diskusijās deputāti norādīja: ja visiem pieliek vienu summu klāt pie pensijām, tā vairs nebūs indeksācija. Kārtību, kā noteiks abus – patēriņa cenu un iemaksu algas – indeksus, noteikts Ministru kabinets. Pensijas neindeksēs, ja patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par viens.
Pēc Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļejeva priekšlikuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja savu variantu, un Saeima pensiju likumu papildināja ar normu, kas paredz iespēju pensijas stāžā ieskaitīt padomju armijā nodienēto laiku Latvijas pilsoņiem – virsdienesta karavīriem un dienesta virsniekiem, kuri atteikušies no citas valsts pensijas. «Šī norma attiecas tikai uz dažiem desmitiem cilvēku, bet ir ļoti svarīgs žests un morāls parāds mūsu pilsoņiem, kuri pirms divdesmit gadiem izšķīrās pamest PSRS armiju, atteicās no kaimiņvalsts militārpersonu pensijas un turpināja darbu Latvijas bruņotajos spēkos,» pastāstīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.