Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā.
Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likums paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā, aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo 5% vietā nedrīkstēs pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem un 30% no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10% vietā.
Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori.
Likuma grozījumi arī paredz no 5% līdz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma kopsumma riska kapitāla tirgū paliks līdzšinējā apmērā - 5% no ieguldījumu plāna aktīviem.
Līdzekļu pārvaldītāju komisijas naudu par shēmas administrēšanu paredzēts piesaistīt ieguldījumu plānu rezultātiem, tādējādi tiks samērotas fondēto pensiju shēmas dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses.
"Šie grozījumi rada daudz labākus priekšnoteikumus sekmīgākai līdzekļu piesaistei no pensiju fondiem, veidojot jaunus ieguldījumu fondus, kā arī pensiju fondiem būs augstāks ienesīguma potenciāls, palielinot ieguldījumus riska kapitālā. Savukārt pārvaldītāju komisijas maksas izmaiņas stimulēs tos strādāt efektīvāk un ar augstāku ienesīgumu," likuma grozījumus komentē Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un "Citadele Asset Management" valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.
Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma - papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz trīs mēnešu "Euribor" starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%.
Likuma grozījumi paredz arī būtiskas izmaiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības riska mazināšanai, jo minimālā kapitāla prasības tiek palielinātas no 0,125 miljoniem eiro līdz 0,5-3 miljoniem eiro atkarībā no pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoma.
Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku interešu aizsardzību, likums paredz vairākus riska mazināšanas pasākumus. Līdzekļu pārvaldītājam informācija plāna dalībniekiem būs jāsagatavo vienkāršā un saprotamā valodā, kā arī paredzēts pienākums pārvaldītājam atlīdzināt dalībniekiem radītos zaudējumus, ja pārvaldītājs pārkāpis ieguldījumu noteikumus.
Tāpat likumā paredzēts pienākums atpirkt ieguldījumu plāna ieguldījumus par to patieso vērtību, ja šie aktīvi jāpārdod, lai novērstu ierobežojumu pārkāpumu vai nodrošinātu naudas plūsmu.
Lai varētu realizēt visus pasākumus riska mazināšanai, likums paredz palielināt pārvaldītāja kapitāla prasības, kā arī precizē līdzekļu pārvaldītāja reģistrācijas kārtību.