Latvijā pašlaik ir 25 vakara (maiņu) vidusskolas. Lai arī tajās audzēkņu skaits sarūk, tomēr kritums nav tik straujš kā dienas skolās. Arvien iecienītākas kļūst tālmācības programmas, kuras izmanto ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs dzīvojošie.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri samazināt programmām noteikto finansējumu vakarskolu vadītāji uzskata par nepārdomātu un kvalitāti pasliktinošu.
IZM apliecina, ka šāds plāns tiešām ir, jo vispārējās izglītības programmu īstenošanai neklātienē un tālmācībā paredzēts samazināt programmas koeficientu no 0,8 uz 0,6. Izpētot pedagogu darba samaksu Valsts izglītības informācijas sistēmā, IZM konstatējusi lielu pedagoģiskās likmes un skolēnu proporciju. Tas norādot uz izglītības kvalitātes risku un to, ka programmu var īstenot ar mazāku likmju skaitu. Arī pedagogu atalgojums par likmi ir vidēji visaugstākais salīdzinājumā ar parastajām skolām. «Ņemot vērā šo izglītības programmu specifiku, kur lielākai tarificēto stundu daļai ir konsultatīvs raksturs, nolemts, ka, samazinot koeficientu, izlīdzinās diferenciāciju darba samaksā attiecībā pret citiem pedagogiem,» norāda IZM pārstāve Edīte Olupe. Viņa piebilst, ka «pašlaik noteikumu projekti ir uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē», kā arī tiek saņemti atzinumi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone zināmā mērā piekrīt IZM – šā sektora skolās finansējums tiešām ir lielāks un pedagogu algas nereti ir lielākas nekā dažā labā valsts ģimnāzijā. Tomēr LIZDA šādas izmaiņas neatbalsta, jo neesot saprotams, kāpēc tā darīts. Ja kas tiekot mainīts, ir jābūt saprātīgam pamatojumam, nevis – apcērpam koeficientu, jo tas ir pārāk liels. Rodas iespaids, ka ministrija meklē veidu, kā aizlāpīt trūkstošo naudu pedagogu algām, nevis kā sakārtot sistēmu. Faktiski jau gan zemtekstā tas arī tiekot pausts – vajag atrast trūkstošos līdzekļus, un, re, kur tie ir!
Arī vakarskolu direktori atzīst, ka nav saprotams, kāpēc koeficients samazināts tieši par tādu summu. Turklāt apcirpšanas nenotiekot pirmo reizi, un šis – 0,8 – bijis labs kompromisa variants, kas neietekmējis programmu kvalitāti, bet samazinot nebūs iespējas tās īstenot pilnā apjomā. Tomēr šajās skolās mācību process ir citādāks nekā dienas plūsmā, un pedagogiem pat nākas ieguldīt vairāk laika, lai sagatavotos stundām, teic Aizkraukles vakara vidusskolas direktors Andris Antāns. Ja tomēr ko darot, tad vispirms jāpārskata pati programma un tad koeficients. Viņš arī pieļauj, ka IZM šķēres gatavojas izmantot, jo tai radušās bažas par fiktīvu skolēnu uzskaiti tālmācību programmās – tas gan konstatēts privātajās skolās (to esot astoņas), taču tas skāris arī pašvaldību iestādes.
Aizkraukles vakarskolā šādu programmu neīsteno, vien lieto kā metodi, bet citviet tāda ir licencēta un akreditēta, piemēram, Saldus vakara vidusskolā. Tās direktore Anita Kupše un arī Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas direktors Normunds Rečs noliedz mirušo dvēseļu iespējamību viņu vadītajās mācību iestādēs. To nav konstatējuši arī Izglītības kvalitātes valsts aģentūras pārstāvji, kas novembrī pārbaudījuši Tukuma skolas mācību procesu un dokumentāciju. Direktori uzsver, ka nav brīnums, ka tālmācību programmas ir tik pieprasītas, jo daudzi izvēlas gan strādāt, gan mācīties – turklāt vakarskolas piedāvā dažādas iespējas, kā to var izdarīt. Taču tas nenozīmējot, ka to var beigt, neko nedarot un neizpildot prasības.