Ņemot vērā notikums Ukrainā, Nacionālā apvienība ir aicinājusi koalīcijas partnerus demonstrēt politisko stāju un pilnībā apturēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību Krievijas pilsoņiem.
Maz gan ticams, ka partija Vienotība bez kaujas piekāpsies jautājumā, kas tiek cilāts vairāk nekā gadu un ne reizi vien jau kļuvis par valdības šūpošanas iemeslu.
Krievijas agresija Ukrainā ir piespiedusi Latviju izvērtēt savas attiecības ar Krieviju, kuras pilsoņi labprāt iegādājas mūsu valstī īpašumus un apmeklē dažādus atpūtas pasākumus. Šobrīd runās gan par tādu pasākumu kā, piemēram, Jaunais vilnis aizliegšanu, gan par citām sankcijām pret austrumu kaimiņvalsts iedzīvotājiem, tādējādi apliecinot Latvijas nostāju Ukrainas jautājumā. Taču eksperti uzskata, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri atbrauc uz Latviju, lieliski apzinās patieso situāciju Krievijā un meklē veidus, kā no totalitāra režīma bēgt uz demokrātisku valsti.
Nacionālā apvienība (NA) ir aicinājusi koalīcijas partnerus dot tiesības valdībai uz laiku apturēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību pret nekustamā īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem. Nacionālā apvienība uzskata, ka Ministru kabinetam valsts apdraudējuma novēršanas nolūkos būtu jādod tiesības uz laiku līdz vienam gadam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu vienas vai vairāku trešo valstu pilsoņiem.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj skepsi par patiesajiem iemesliem, kādēļ NA esot atsākusi diskusiju par uzturēšanās atļaujām. «Kārtējo reizi priekšvēlēšanu laikā notiek tukša runāšana un netiek darītas būtiskas lietas. Jau vairākus gadus aizsardzības budžets konsekventi samazinās, taču nacionāļi par to skaļi nebļauj. Ko apvienība ir darījusi, lai nepieļautu Latvijas jauniešu dalību militārajās mācībās Krievijā? Vai tas, ka Jūrmalā nenotiks Jaunais vilnis un Krievijas pilsoņi neiegādāsies šeit īpašumus, kaut kā paaugstinās mūsu pierobežas iedzīvotāju drošības izjūtu?» klāstīja eksperts. Politologs uzskata, ka NA priekšvēlēšanu laikā meklē sev ērtas tēmas, lieliski apzinoties, ka viņu ierosme netiks atbalstīta un budžetu šīs idejas dēļ neviens negrozīs. «Piektā kolonna nav tie cilvēki, kuri bēg no Krievijas, bet gan tie, kuri šajā valstī paliek un jūtas ērti. Tie, kuri vēlas no Krievijas izbraukt, lieliski apzinās situāciju un nav drauds Latvijai. Viņi šeit iegādājas īpašumus ne tādēļ, lai sagaidītu Krievijas tankus, bet lai dzīvotu civilizētos, demokrātiskos apstākļos,» bija pārliecināts F. Rajevskis.
Līdzīgu viedokli Neatkarīgajai pauda arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns. «Pagaidām partijai nav vienota viedokļa par koalīcijas partneru piedāvājumu, taču tuvākajā laikā uzklausīsim iekšlietu sistēmas un citu ekspertu atzinumus. Iespējams, ņemot vērā Ukrainas precedentu, Latvijas valdībai varētu tikt dotas tiesības turpmāk limitēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu konkrētu valstu pilsoņiem atkarībā no ārpolitiskās situācijas. Iespējams, kāda valsts atsevišķos gadījumos vispār varētu tikt izslēgta no šā saraksta,» prognozēja E. Smiltēns. Politiķis gan uzskata, ka vispārināt viedokli par visiem kādas valsts iedzīvotājiem nedrīkst. «Uzturēšanās atļauju jautājumā būtiskākais nav tas, kādu valsti cilvēks pārstāv, bet gan viņa personība, un ar šīs informācijas pārbaudi Drošības policija jau tagad rūpīgi nodarbojas. Es procesus Krievijā vērtēju neviennozīmīgi. Es esmu pret politiku, ko šī valsts īsteno Ukrainā, taču es neesmu pret visiem Krievijas iedzīvotājiem. Sabiedrība ir dažāda. Ir cilvēki, kuri Latvijai ir draudzīgi, protams, ir arī pretēji noskaņoti iebraucēji.» Politiķis arī atsaucās un personīgo pieredzi. «Man ir pazīstama kāda ģimene no Krievijas, kura, atbraucot atpūsties uz Latviju, izteica milzīgas bažas par savas valsts īstenoto politiku, korupcijas līmeni un autoritatīvo valdības stilu. Tieši šādi cilvēki meklē alternatīvas dzīvesvietas citās, demokrātiskās valstīs,» skaidroja E. Smiltēns.