Daļai sabiedrības šķiet nepieņemama Valsts prezidenta Andra Bērziņa retorika Ukrainas notikumu kontekstā, un tā publiskā vēstulē aicinājusi prezidentu atkāpties.
Uz šā fona bijusī prezidente Vaira VīķeFreiberga atklājusi, ka spētu atkal uzņemties prezidenta pienākumus, ja vien viņai to piedāvātu. Politikas eksperti gan uzskata, ka politiskie spēki šādu kļūdu nepieļaus.
«Es esmu mūžā uzņēmusies visdažādākos pienākumus, un, protams, būtu gatava to darīt [ieņemt Valsts prezidenta amatu], bet es ļoti labi apzinos, jo, kā saka, savu laiku rozes ziedēj’, savu laiku magonīt’s, un politiķiem tāpat kā precēm pārtikas veikalos ir savs plaukta mūžs, cik ilgi viņi var turēties plauktā un būt aktuāli,» LTV raidījumā 1:1 teica bijusī prezidente. Viņa gan piebilda, ka šādu iespēju nevērtē pārāk augstu, jo apšauba, ka vēlētāji varētu gribēt augstajā amatā redzēt «kādu bijušo». Pēc viņas domām, sabiedrībai pieņemamāka būtu kāda jauna politiķa parādīšanās.
Juris Bojārs, kas 1999. gadā bija viens no atbildīgajiem par V. VīķesFreibergas ievēlēšanu augstajā amatā, uzskata, ka šādi bijusī prezidente ir nevis apliecinājusi, ka ir gatava atkal būt valsts augstākā amatpersona, bet pateikusi, ka nevēlas, lai viņai piedāvātu šo godu.
«Viņa pietiekami skaidri pateica, ka visam ir savs laiks, skaidrā tekstā pateica – tauta gaida jaunas sejas,» saka J. Bojārs, kas, nenoliedzot viņas kļūdas, ir pārliecināts, ka V. VīķeFreiberga ir visu laiku labākā Latvijas prezidente.
Taču pārējie Neatkarīgās aptaujātie politisko norišu vērotāji uzskata, ka ne šobrīd pie varas esošās partijas, ne nākamajās Saeimas vēlēšanās pie tās nokļuvušās nebūs tik pašnāvnieciski noskaņotas un neuzticēs Valsts prezidenta amatu V. VīķeiFreibergai, turklāt daži šobrīd pie varas esošie paši varētu lolot ambīcijas iesēsties prezidenta krēslā.
Piemēram, bijušais premjerministrs Andris Bērziņš, kas V. VīķesFreibergas prezidentūras laikā valdību vadīja no 2000. gada maija līdz 2002. gada novembrim, uzskata, ka bijusī prezidente ir spēka pilna un nekas neliecinot par to, ka viņas laiks ir beidzies, taču viņš uzskata, ka V. VīķeiFreibergai augstais amats atkārtoti netiks piedāvāts kaut vai tāpēc, ka to vēlas ieņemt vairāki Saeimas deputāti.
«Tajos politiskajos spēkos, kas ir Saeimā, zinu kādus divus trīs cilvēkus, kas dzīvo un staigā ar vārdos neizteiktu, bet acīs saskatāmu vēlmi kļūt par prezidentu, un šie cilvēki darīs visu, lai tā notiktu,» saka bijušais premjers, atklājot, ka šie cilvēki ir Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis.
«Pazīstot viņu, neesmu pārliecināts, ka viņa to [kļūt par prezidenti] gribētu,» piebilst A. Bērziņš.
Savukārt politologi uzskata, ka neviena pie varas nokļuvusī partija nākamgad Valsts prezidenta amatā nevēlēsies ievēlēt cilvēku ar tik milzīgu sabiedrības atbalstu un pieredzi prezidenta amatā kā V. VīķeiFreibergai.
«Tādu politisku kļūdu neizdarīs neviens no tiem, kas tajā laikā būs pie lēmumu taisīšanas. Viņas atgriešanās būtu ar pilnīgi citu politisko svaru, un neviens nebūtu gatavs, lai tik spēcīgs cilvēks atkal kļūtu par prezidentu,» saka politologs Filips Rajevskis. Arī viņš piekrīt bijušajai prezidentei, ka Latvijai tomēr vajadzētu nevis pie kaut kā atgriezties, bet izraudzīt ko jaunu. Arī polittehnoloģijas pārzinošais Mārcis Bendiks apšauba, ka kāds V. VīķeiFreibergai prezidenta amatu piedāvās atkārtoti.
To, ka V. VīķeFreiberga būtu spēcīgs kandidāts nākamgad plānotajās Valsts prezidenta vēlēšanās, atzina arī bijušie, V. VīķesFreibergas prezidentūras laikā strādājušie premjeri Indulis Emsis un Einars Repše, taču spekulācijās, vai kas tāds patiešām varētu notikt, viņi neielaidās.