Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šodien no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecībā iesaistītajām pusēm ir saņēmis dokumentus un skaidrojumus par neatbilstību novēršanu vai kompensējamo pasākumu ieviešanu, aģentūru LETA informēja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Šembele, pēc dokumentu izvērtēšanas tiks lemts par tālākajiem soļiem.
Jau ziņots, ka marta vidū Kultūras ministrija (KM) solīja, ka jauno bibliotēkas ēku varēs nodot ekspluatācijā paredzētajā laikā - marta beigās vai aprīļa sākumā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, plāna izpildē nobīžu neesot. Viņa stāstīja, ka marta beigās paredzēta VUGD pārbaude jaunajā LNB ēkā. Ja nekādi pārkāpumi netiks atrasti, tad pēc VUGD atzinuma saņemšanas varēs vērsties Rīgas būvvaldē. Pēc atzinuma saņemšanas Rīgas būvvalde dos gala atzinumu.
Ņemot vērā, ka jaunā bibliotēkas ēka vēl nav nodota ekspluatācijā un tajā nevar notikt pasākumi, līdz šim jau atcelta Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumos paredzētā izstāde "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam", kā arī vairāki korporatīvie pasākumi.
Kaut gan būvdarbi LNB ēkā tika pabeigti jau 20.decembrī, veicot ēkas pārbaudi janvārī, VUGD atklāja nepilnības ugunsdrošības prasībās. VUGD pārstāvis Kristaps Eklons stāstīja, ka glābšanas dienests nevar izdot pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo divas no piecām evakuācijas izejām neatbilst ugunsdrošības prasībām, tāpat evakuācijas izejas kāpnēm izvēlēts neatbilstošs apdares materiāls - koka pakāpieniem bija neatbilstoša ugunsdrošības klase.
Kopumā ugunsdzēsēji bija norādījuši astoņus punktus, kuros ēkas ugunsdrošība ir jāuzlabo. Eklons iepriekš norādīja, ka to novēršanai būtu nepieciešami aptuveni divi mēneši.
Visi astoņi punkti, kas norādīti VUGD atzinumā, tika izrunāti gan ar būvniekiem, gan KM pārstāvjiem, gan projektētājiem. "Ir lietas, par kurām varētu teikt, ka nekļūdās tikai tie, kas neko nedara, bet ir arī lietas, kur, iespējams, arī paši būvnieki vai projektētāji varētu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc izvēlēti tādi risinājumi, kas varbūt ne līdz galam atbilst spēkā esošajai likumdošanai. Būs arī punkti, kur, iespējams, būs jāizvērtē kādas atkāpes no normām un jāvērtē alternatīvie risinājumi - būvniekiem būs jāsaskaņo risinājumi, kas ēkā īstenoti, bet kuriem nav līdz galam sakārtota dokumentācija," atzina Eklons.