Satiksmes ministrija un Saeimas Juridiskā komisija uzsākušas darbu pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kas var mainīt ne tikai tagad ierasto soda naudu apmērus, piemēram, par ātruma pārsniegšanu, bet padarīt bargākus sodus mopēdu un skuteru likumu neievērojošajiem vadītājiem.
Tajā pašā laikā Tieslietu ministrijas izstrādātie likuma grozījumi pārkāpējiem dos iespēju likumīgi izvairīties no pilna soda samaksāšanas.
Pašreizējā likumprojekta stadijā paredzēts, ka palielināms naudas sods par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā, līdzšinējo piecu eiro vietā pārkāpējs varētu iedzīvoties divreiz lielākā sodā – desmit eiro. Arī par lielākiem ātruma ierobežojumu pārkāpumiem Satiksmes ministrija rosina palielināt naudas sodus. Taču Juridiskajā komisijā Neatkarīgajai paskaidroja, ka pagaidām par galīgajām sankcijām pret satiksmes noteikumu pārkāpējiem ir pāragri spriest, jo komisija vairākiem ministrijas piedāvājumiem nav piekritusi un likumprojektā nepieciešams izlabot dažas juridiskas nepilnības.
Neraugoties uz to, zināms, ka atbildības latiņa augstāk noteikti tiks pacelta mopēdu un skuteru vadītājiem. Proti, šo transporta līdzekļu vadītāju pārkāpumi šobrīd tiek pielīdzināti velosipēdistu pārkāpumiem un tādējādi piemērojamais sods ir maigāks nekā, piemēram, motociklistiem, bet līdz ar iecerētajiem kodeksa grozījumiem šī apšaubāmā privilēģija motorizēto braucamrīku vadītājiem tiks liegta.
Ar vienu roku strādājot pie soda naudu apmēra paaugstināšanas, ar otru likumdevējs gatavo tā paša administratīvo pārkāpumu likuma grozījumus, kas autovadītājiem un citiem administratīvo pārkāpumu likuma pārkāpējiem ļaus pilnīgi likumīgi maksāt uz pusi mazāku sodu, nekā kodekss to paredz.
Tieslietu ministrija skaidro, ka viena no būtiskākajām kodeksa piemērošanas problēmām ir piemēroto naudas sodu iekasēšana. Vēsturiski kodeksā naudas soda izpilde bija veidota tā, ka naudas sodu no darba algas ietur darbavieta. Pēcāk šāda kārtība tika aizstāta ar naudas soda piedziņu, ko veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr līdzšinējā pieredze rādot, ka tiesu izpildītāju iesaistīšana naudas soda piedziņā nav efektīva.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti. Piemēram, 2010. gadā kopējā naudas soda summa, kas nav nomaksāta, ir 66,5 miljoni latu. Turklāt kopējam nenomaksāto naudas sodu apmēram ir tendence ar katru gadu pieaugt. Statistika liecina, ka pilnīga izpilde tiek veikta vien aptuveni 40% gadījumos no piemērotajiem naudas sodiem.
Tas esot skaidrojams ar to, ka praksē bieži vien nav iespējams vērst piedziņu nedz uz personai piederošiem finanšu līdzekļiem, jo tādi oficiāli netiek uzrādīti, nedz arī uz pārkāpēja personisko mantu, jo pārkāpējam oficiāli nekas vērtīgs un likvīds nepieder.
Pieņemot, ka kodeksa pārkāpējiem trūkst motivācijas maksāt tiem uzlikto sodu, Tieslietu ministrija sodu nemaksātājus iecerējusi motivēt ar iespēju maksāt par 50% mazāku sodu, ja pārkāpējs brīvprātīgi atzīst savu pārkāpumu un apņemas sodu nomaksāt desmit dienu laikā. Tiesa, šāda iespēja tiks dāvāta tikai vienu reizi gadā – ja pirms iepriekšējā pārkāpuma, par kuru sods samaksāts ar atlaidi, nebūs pagājis gads, būs vien jāmaksā pilns likumā paredzētais sods.