Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta jaunākā pētījuma dati par Ziemassvētku dāvanu iegādi.
43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu četriem līdz desmit tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt trīs dāvanas.
Aptaujātie 75% gadījumu nenožēlo dāvanās iztērēto naudu, tomēr katrs ceturtais aptaujas dalībnieks atzīst, ka saņemtās dāvanas dažkārt mēdz pārdāvināt tālāk kādam citam.
46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn, taču gandrīz tikpat respondentu jeb 43% norāda, ka dāvanas paredz iegādāties mazākam cilvēku skaitam. Tikai katrs desmitais grasās apdāvināt lielāku cilvēku skaitu nekā pagājušajā gadā. Līdzīgs atbilžu sadalījums novērojams arī jautājumā par to, vai cilvēki šogad, salīdzinot ar situāciju pirms gada, sagaida vairāk vai mazāk dāvanu saņemt paši.
Tie, kas dāvanas ieplānojuši pasniegt mazākam tuvinieku skaitam, arī paši šogad sagaida mazāk dāvanu. 80% respondentu, kas šogad plāno iegādāties mazāk dāvanu citiem, arī paši sagaida mazāk dāvanu, savukārt pārējie aptaujas dalībnieki domā, ka šogad saņems tikpat daudz dāvanu kā pērn.
Institūta veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.
"Bieži vien cilvēki neapzinās to, cik daudz ģimenei izmaksā svētku svinēšana. Daudzie sīkie tēriņi var nemanāmi sasummēties ievērojamos izdevumos. Par to liecina arī mūsu aptaujas dati, jo katrs ceturtais atzinās, ka ir kaut reizi pēc svētkiem nožēlojis dāvanās iztērēto naudas summu. Tā nenotiktu, ja cilvēki pirms svētkiem rūpīgi apsvērtu to, cik lielu naudas summu ir gatavi šajos svētkos iztērēt. Ja summa patiešām ir neliela, tad īpašs uzkrājums var arī nebūt nepieciešams," atzīst Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Ieva Use.
"Arī svētku svinēšanai var uztaisīt īpašu budžetu - uzrakstīt uz lapas vai elektroniski datorā plānoto izdevumu sarakstu un maksimāli pieļaujamo tēriņu summu gan svētku periodam kopā, gan katrai pozīcijai atsevišķi. Šo sarakstu būtu vēlams papildināt ar reālajiem izdevumiem katru dienu. Tad cilvēki var just, kurā brīdī izdevumu jau ir par daudz un jādomā par alternatīvām," viņa norāda.
Pētījuma par cilvēku plāniem Ziemassvētku tēriņiem visā Eiropā dati liecina, ka šogad ir izteikta tendence no dažādiem tēriņiem, piemēram, saviesīgu pasākumu apmeklēšanas, atteikties vispār.
"Neskatoties uz to, ka daudzu ģimeņu ieņēmumi šā gada nogalē ir samazinājušies, pagaidām aptaujāto starpā nav izteiktas tendences veikalā pirktas dāvanas aizstāt ar pašdarinātām. Šogad to darīt biežāk nolēmušas galvenokārt sievietes," norāda Use. Kā iemeslu tam, kas attur cilvēkus no pašdarinātu dāvanu pasniegšanas, aptaujas dalībnieki visbiežāk min ideju un iemaņu trūkumu (41%) un laika trūkumu (32%).
"Daudzi respondenti norāda, ka tuvinieki svētkos varētu viņus iepriecināt, nevis pērkot dāvanas, bet gan dāvājot kopā būšanu, ierašanos ciemos vai vienkārši mīļus vārdus. Turklāt katrs ceturtais aptaujas dalībnieks atzina, ka saņemtās dāvanas dažkārt mēdz pārdāvināt tālāk kādam citam. Un vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka mēdz iegādāties Ziemassvētku dāvanas tikai tādēļ vien, ka sabiedrībā tā ir pieņemts. Šāda statistika var likt cilvēkiem aizdomāties par pirkto dāvanu lietderību un nepieciešamību," skaidro "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore.
Aptauja par Latvijas iedzīvotāju plānotajiem tēriņiem Ziemassvētku dāvanu iegādei veikta šā gada decembra sākumā. Aptaujā piedalījās 551 interneta lietotājs no Latvijas.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta darbības mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt ar personīgajām finansēm saistītus lēmumus, kas nodrošinātu stabilitāti turpmākajā dzīvē. Institūts analizē faktorus, kas ietekmē privātpersonu un mājsaimniecību finanses, rūpējoties par cilvēku izglītošanu kreditēšanas, maksājumu, uzkrājumu jomās, kā arī savu personisko finanšu veiksmīgā vadīšanā. Šāds neatkarīgs institūts jau vairākus desmitus gadu darbojas Zviedrijā, bet šogad paplašinājis savu darbību arī Baltijas valstīs.