Bērziņš no amata atkāpties negrasās
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Viņš uzskata, ka savā darbībā nav jācenšas par katru cenu izpatikt visiem, līdz ar to no amata Bērziņš atkāpties negrasās, vēsta prezidenta kanceleja.
Kā teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā, kas tapis, reaģējot uz atklāto vēstuli Bērziņam, kurā viņš aicināts pamest amatu, Bērziņš nekad neesot baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr esot gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu. Viņš pazīst Latvijas cilvēkus un zina, ko viņi domā, uzskata paziņojuma autori. "Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa personas cilvēcīgo būtību - būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam," sacīts paziņojumā.
Bērziņš ir prezidents kopš 2011.gada. Viņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, kā Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju 1990.gada 4.maijā, norāda prezidenta kanceleja. "Nepilnu triju prezidentūras gadu laikā viņš vienmēr ir atklāti apliecinājis savu pozīciju ikvienā Latvijai nozīmīgā jautājumā un, neslēpjoties aiz iestudētām frāzēm, ir paudis savu attieksmi pret tiem. Cilvēki to ir novērtējuši, par ko esam pārliecinājušies, saņemot neskaitāmas atsauksmes un tiekoties ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas novados," apgalvots paziņojumā.
"Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur cieņa pret cilvēku un viņa viedokli ir pamatnosacījums sabiedrības normālai funkcionēšanai tiktāl, cik tas nepārkāpj likumu un neaizskar citus cilvēkus. Arī šī atklātā vēstule ir zināmas sabiedrības daļas pārstāvju viedoklis, ar ko jārēķinās ikvienam, kas iesaistās politikā un ieņem valsts augstākos amatus," raksta prezidenta pārstāvji.
"No vēstules secināms, ka tās parakstītāji patiesībā nav iepazinušies ar Bērziņa pausto saistībā ar notikumiem Ukrainā kopš šī gada 1.marta. Valsts prezidents kopā ar valsts augstākajām amatpersonām šo notikumu sakarībā ir sniedzis vairākus paziņojumus, telefonsarunās ar augstākajām ASV, Polijas un Baltijas valstu amatpersonām ir izteikts nepārprotams un tiešs viedoklis par notiekošo kaimiņvalstīs. Pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu Viļņā sekoja preses brīfings ar paziņojumiem medijiem, kā arī intervijas Latvijas žurnālistiem, kuri šī notikuma sakarā ieradās Lietuvas galvaspilsētā," teikts paziņojumā.
"Diemžēl atsevišķos medijos jau vairākas dienas tiek uzsvērts viedoklis par ielūgumu Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju, ko it kā joprojām uztur Bērziņš. Ir būtiski atgādināt, ka šo ielūgumu izteica toreizējais prezidents Valdis Zatlers 2010.gadā. Bērziņa prezidentūras laikā nav notikušas nekādas būtiskas aktivitātes šī ielūguma īstenošanai. Situācija Ukrainā un ar to saistītais Eiropas Savienības (ES) valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības. ES Padomē ir pieņemti kopīgie secinājumi, ka tiek apturētas attiecības visaugstākajā līmenī starp Krieviju un Eiropas valstīm. Latvija pauž vienas no 28 ES dalībvalstīm kopīgu viedokli," turpina prezidenta kanceleja.
Tāpat kanceleja norāda, ka Bērziņš savā rīcībā un komunikācijā vienmēr ir uzsvēris, ka viņa darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos, nevis ātra un lēta popularitāte īstermiņā. Saskaņā ar Saeimas sēdē doto svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Bērziņš arī turpmāk savā rīcībā to nemainīgi ievēros, par galvenajiem uzdevumiem izvirzot Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, sadarbības veicināšanu ES un NATO sastāvā, kā arī Latvijas ekonomiskās neatkarības stiprināšanu.
LETA jau ziņoja, ka gandrīz 400 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.
"Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv citu valstu augstākās amatpersonas - Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un ASV prezidents Baraks Obama -, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu," teikts atklātajā vēstulē.
Vēstules autori pieprasa, lai prezidents un tautas vēlētie pārstāvji Saeimā skaidri, nepārprotami un visplašākajai sabiedrībai saprotami pauž savu nostāju ne tikai pret notikumiem Ukrainā un tās likumīgajā sastāvdaļā, autonomajā Krimas apgabalā, kas ir Krimas tatāru dzimtene un vienīgās mājas, bet arī pret notikumiem Kremlī, kur vara ir pāraugusi autoritārā diktatūrā.
Tāpat vēstules autori aicina Valsts prezidentu un Saeimu iepazīstināt sabiedrību ar rīcības plānu gadījumam, ja Krievijas impērijas atjaunošanas plāni, par kuriem neslēpti runā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņam tuvu stāvošas personas, neapstātos tikai Ukrainā.