RECENZIJA: Slough Feg, "Digital Resistance”
Izrādās, ka šāda rokgrupa pastāv jau ceturtdaļgadsimtu (tā vismaz uz CD vāciņa apgalvo izdevēji), tomēr dīvainā kārtā kaut kā galīgi nav iegūlusi atmiņu apcirkņos. Parakņājoties internetā, nācās konstatēt, ka «Slough Feg» tiešām izveidota jau 90. gadu sākumā, līdz 2005. gadam darbojusies kā «The Lord Weird Slough Feg», savukārt pēc tam uzsākusi jaunu ciklu ar pavisam citiem mūziķiem sastāvā – no pašiem pirmsākumiem grupā ir tikai pats tās līderis, vokālists un ģitārists Maiks Skalci.
Iesākumā grupa bāzējusies Pensilvānijas štatā, vēlāk pārcēlusies uz Sanfrancisko apkaimi. Stils (pēc pašu domām) – „hard & heavy”, ietekmes (pēc pašu domām) – „Iron Maiden”, „Thin Lizzy” un „Skyclad”, teksti – lielākoties ar folka pieskaņu vai dažādiem fantāzijas tēmu motīviem. Oficiālajā diskogrāfijā rēgojas 11 albumi, tostarp viena izlase un viens „koncertnieks”. Tas tā, īsumā.
PAR. Skalci palicis uzticīgs saviem ideāliem jau 25 gadus – tas vien ir apbrīnojami. Dažiem šis albums šķiet gana jauks, piemēram, izdevums „Legacy” tam iešķiebis 13 no 15 punktiem un pat jūsmojis par „unikālu hārdroka un metālmūzikas miksu”.
PRET. Kā kaut kas tāds vispār tiek ārā no dzimtā pagraba vai garāžas, spēj pastāvēt tik ilgus gadus, spēj atrast izdevējus un vēl savu izdoto produkciju aizdabūt okeāna otrā krastā?! Unikāli! Kur te „hard”, kur te „heavy”, paknaps roks vien sanāk! Jā, kaut ko no seniem, seniem „Thin Lizzy” te var saklausīt, varbūt arī kaut ko no „Manilla Road”, „Skyclad” un (mazās devās) arī „Rush”, bet ir taču 21. gadsimts! Nē, piedodiet, šis te gan nav baudāms...
Sandris Vanzovičs
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.