Lielākā daļa vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne cietušo atbalsta organizācijām, liecina Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras pētījuma "Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" rezultāti.
Tas nozīmē, ka vairākums no vardarbības cietušo sieviešu nenonāk tiesībaizsardzības sistēmas un citu dienestu redzeslokā, norāda Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Viktorija Baraka.
Pētījumā secināts, ka policijai par visnopietnāko vardarbības gadījumu no partnera puses ES vidēji ziņoja 14% sieviešu, Latvijā - 17%. Savukārt par visnopietnāko vardarbības gadījumu no sveša cilvēka puses ES vidēji ziņoja 13% sieviešu, Latvijā - 10%.
Biežākais iemesls, kādēļ sieviete neziņo policijai par vardarbību, ir uzskats, ka labāk tikt ar to galā pašai vai arī nav vērts par to ziņot policijai. Latvijā biežāk nekā vidēji ES dalībvalstīs sievietes norādījušas, ka policijai neziņoja, jo neuzskatīja, ka tas mainītu situāciju, - kopumā 14% pret ES vidējo rādītāju, kas ir 9%. Savukārt ceturtajai daļai sieviešu iemesls neziņošanai bijusi kauna vai mulsuma sajūta.
Vairāk nekā puse jeb 53% sieviešu Eiropā pielāgo savu dzīvi tā, lai izvairītos no noteiktām situācijām vai vietām, baidoties, ka viņas var ciest no fiziskas vai seksuālas vardarbības, atklāj pētījums. Piemēram, sievietes izvēlas neuzturēties publiskās vietās, kad nav citu cilvēku, izvairās iet pa noteiktām ielām, vienas pašas iziet no mājām, kā arī atvērt durvis, kad mājās neviena cita nav.
Pētījums arī atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem ES, vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks. Vardarbība ģimenē ir ilgstoša un bieži vien turpinās, arī sievietei šķiroties no partnera. Pusē gadījumu, kad sievietes aizgājušas no sava partnera, vardarbība bijusi galvenais šķiršanās iemesls, bet vēl 19% gadījumu vardarbība sekmējusi lēmumu izbeigt attiecības.
Savukārt vardarbības līmenis pret sievietēm ārpus ģimenes, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, Latvijā ir septītais augstākais.
LM atgādina, ka no šodienas, 31.marta, policijai ir plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Ir stājušies spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz ieviest aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, tai skaitā varmākas izlikšanu no mājokļa, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, kā arī aizliegumu tuvoties cietušajai personai.
Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam bija jāvēršas ar iesniegumu policijā un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam varēja noteikt tikai kā drošības līdzekli kriminālprocesā.