Pansionātu darbinieki gatavi streikot

Tā kā nākamgad sociālās aprūpes centru jeb pansionātu darbiniekiem – sociālajiem aprūpētājiem, medmāsām un citiem – taupības režīma ietvaros plānots algas samazināt vēl par desmit vai pat 20 procentiem un vienlaikus samazināt darbinieku skaitu, sociālie darbinieki apsver iespēju streikot.

Šodien Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība tiekas ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), lai atrastu kopīgu risinājumu, taču situācija ir visai skarba. Jau šogad sociālās aprūpes centrus jeb pansionātus, kuros dzīvo cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, skāra budžetu samazinājumi.

Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Neatkarīgajai sacīja, ka ir nesaskaņas ar ministriju par atalgojuma samazināšanu. "Mēs vēl kritiskajā situācijā varētu piekrist, ka samazinājums ir pieci procenti nākamgad, kas arī iepriekš tika izskanējis, taču pēdējā brīdī ministrija nākusi klajā ar nepieciešamību samazināt pansionātu darbinieku algas par 10 procentiem, kam mēs nepiekrītam," skaidro V. Keris. "Darbinieku algas jau ir samazinātas, štati samazināti. Tā vairs nevar turpināt!" Ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp Labklājības ministriju (LM) un arodbiedrību, nosaka zemākās algu likmes, kas, pēc V. Kera domām, šogad jau ir sasniegušas pašu minimumu. Ja cilvēkiem samazina vēl, tad algā uz rokas viņi nesaņems pat iztikas minimumu, lai gan jāstrādā divreiz vairāk. Piemēram, kādā no pansionātiem viena medicīnas māsā aprūpē 200 pacientu. "Ja pēc Reģu traģēdijas valdības vīri plātīja rokas un bija sašutuši, kā arī naktī uz visu pansionātu paliek tikai viens vai divi darbinieki, tad tagad situācija joprojām ir tāda pati un vēl pasliktinās," saka V. Keris. Ja neizdosies panākt kompromisu ar LM, tad arodbiedrība apsvērs iespēju vērsties tiesā par ģenerālvienošanās neievērošanu, kā arī darbinieki ir gatavi streikam. "Un atšķirībā no slimnīcām pansionātos darbinieki drīkst streikot pa īstam, varbūt tad valdība sapratīs, cik svarīgi ir cilvēku resursi sociālajā aprūpē!" norāda arodbiedrības vadītājs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais