Pierobežā slēdz divas skolas

Bērnu skaits Latvijā joprojām turpina sarukt, un kā atbalss tam – tiek slēgtas skolas. Pašlaik jau 144 pagastos nav nevienas mācību iestādes, taču skaidrs, ka skaitlis vēl mainīsies.

Šogad tam varēs pieskaitīt arī divus Viļakas novada pagastus – Kupravu un Vecumus. Abās pamatskolās – Kupravas un Mežvidu – skolēnu ir tik maz, ka pašvaldība nolēmusi tās slēgt.

Viļakas novadā kopumā ir astoņas skolas, nu paliks tikai sešas. Domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsver, ka līdz šim novadā netika aizvērta neviena izglītības iestāde, uzturētas pat tās, kurās jau sen bērnu skaits noslīdējis zem 50. Taču nu nelielajam pierobežas novadam tik mazas skolas kā Kupravā un Mežvidos uzturēt palicis par grūtu.

Nasta pārāk smaga

«Kupravā skolēnu skaits nokrities zem 20, bet Mežvidos – šobrīd ir 26. Abās skolās nākamgad nav pieteicies neviens pirmklasnieks. Turklāt abu skolu ēkas ir lielas, un katras tās uzturēšana vietvarai izmaksā apmēram 40 000 latu (apmēram 57 000 eiro) gadā. Tam vēl jāpieskaita piemaksas skolotājiem un direktoriem, lai viņi varētu saņemt valstī noteikto minimālo likmi,» mīnusus uzskaita S. Maksimovs. Lai gan visas politiskās partijas, kas ir domē, savās programmās bija apņēmušās neaizvērt nevienu skolu, nācies samierināties ar faktu, ka «nespēsim to visu pavilkt, tāpēc labāk to izdarīt tagad, nevis pēc gada». Diemžēl mazo skolu liktenis valstij maz rūpot, un arī to pārveidošana par sešklasu skolām nebūšot glābiņš, bet gan lēna to nāve, spriež S. Maksimovs.

Vaicāts, ko darīs ar ēkām, Viļakas novada mērs atzīst, ka par to vēl domās. Skaidrs, ka Mežvidu skolu nevarēs pārveidot par multifunkcionālo centru, jo tā nav pagasta centrā, bet gan lauku viducī, kur tuvumā ir labi ja pāris lauku sētas. Kupravā to būtu iespējams izdarīt, taču ēka ir pārāk liela, lai to varētu jēgpilni piepildīt.

S. Maksimovs pieļauj, ka Mežvidos «varētu būt vieta speciālajam pansionātam». Savukārt pašu kupraviešu ieteikums skolas ēkā izveidot bēgļu nometni gan esot stipri jāapsver, jo tas varētu būt liels pārbaudījums jau tā depresīvajai videi. Arī Kupravas pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Tihomirovs plāta rokas – viņam trūkstot padoma, ko ar 4300 kvadrātmetru lielo būvi iesākt. Visticamāk, izmantos tikai sporta zāli, bet pārējo ēkas daļu iekonservēs.

Ēka celta 600 bērniem

Kupravas skolas direktore Sandra Andrejeva teic: esot samierinājusies ar to, ka skolai nav nākotnes, taču emocionāli to tik un tā esot grūti pieņemt. Un kā nu ne, ja pati te skolojusies, te nostrādāti 20 gadi, arī dēls beidzis šo skolu un abas meitas tagad te mācās. Neticami, bet savulaik vecā Kupravas skola kļuva par šauru daudzajiem bērniem, kas te kopā ar vecākiem ieplūda pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad ciematā uzbūvēja drenu cauruļu rūpnīcu. Šā iemesla dēļ jaunā Kupravas vidusskola uzcelta ar vērienu – tā, lai spētu uzņemt ap 600 bērnu. Tik daudz gan tur nekad nav mācījušies, vislielākais skaits bijis

1978. gadā, kad skola atklāta. Tad tur zinības apguva 364 skolēni: 102 – latviešu plūsmā, 262 – krievu, stāsta S. Andrejeva. Taču, kad rūpnīcu 1992. gadā slēdza, ļaudis no Kupravas sāka aizplūst, un jau pēc pāris gadiem skola tika reorganizēta par pamatskolu, bet 2000. gadā, kad bērnu skaits saruka līdz 100, nolemts, ka tā jāapvieno ar bērnudārzu, kas tolaik atradās pagastnama telpās.

«Kādu laiku vēl turējāmies – 2006. gadā audzēkņu vēl bija virs 50, bet ar katru gadu situācija kļuva arvien bēdīga. Šā gada 1. septembrī te bija 22 skolēni un 13 pirmsskolnieki, tad tagad skolēnu ir ne vairāk kā 15,» nopūšas direktore. Bezdarbs ir tas, kas spiež kupraviešus atstāt ciematu: daļa aizbrauc uz citām Latvijas vietām, tomēr lielākā tiesa – uz ārzemēm. Sākumā vecāki projām devušies vieni paši, atstājot savas atvases vecvecākiem, bet tagad ņemot līdzi arī bērnus, jo sapratuši, ka atgriezties vairs nav vērts – darba te joprojām nav un diez vai tik drīz būs, spriež S. Andrejeva, piebilstot, ka šobrīd ceļa jūtīs atkal ir divas ģimenes.

5. klases skolniece Ilona, ar kuru pēc kopējās fotografēšanās aprunājamies, gan nolēmusi palikt Latvijā pie vecvecākiem un abiem brālīšiem. Viņa, tāpat kā liela daļa skolas biedru, turpināšot mācības Viļakas pamatskolā, kas ir 18 kilometru attālumā no Kupravas. Savā ziņā tā būs arī vieglāk, jo gan viņa, gan brāļi mācās Viļakas mūzikas skolā. Direktore piebilst, ka vēl daži apsverot iespēju mācīties Balvos (22 km), bet uz mazo Vīksnas skolu, kas būtu vistuvāk, neviens neesot izteicis vēlmi doties.

Bērniem būs, kur mācīties, bet diemžēl lielākā daļa Kupravas pedagogu paliek bez darba. Viena no skolotājām ir pat divkārt zaudētāja, jo arī Mežvidu skolu, kur viņa strādā, slēdz. Arī pati direktore vēl nezina, vai viņai būs nākamajā mācību gadā kas darāms. Runāts jau tiekot par pirmsskolas grupiņas izveidi, bet arī tajā bērnu nav daudz, tāpēc drošas pārliecības neesot ne par ko.

Pilsēta atņem bērnus

Arī Mežvidu pamatskolā noskaņojums ir skumjš, un direktore Ināra Nikolajeva, kura šeit nostrādājusi 24 gadus, sarunā ar Neatkarīgo ik pa brīdim ievelk dziļu elpu, lai neļautu vaļu asarām: «Ilgus gadus par spīti nomaļajai vietai mums izdevās noturēt 51 bērnu. Dažkārt, ja kāds tomēr pietrūka, uz 1. septembri aizņēmāmies. Bet pirms pieciem gadiem, kad tika ieviests modelis Nauda seko skolēnam, sākās kritums, jo daudzus aizvilināja uz centra skolām. Tā nu vienugad bija 33, tad 29, pērn – 27, un nu gada vidū, kad uz Viļaku aizgāja viena skolniece, palika 26.» Galvenais iemesls šādai audzēkņu skaita lejupslīdei esot tas, ka skolas apkaimē nav jauno ģimeņu – līdz ar to arī bērnu. Vecumu pagasta centrs ir dažu kilometru attālā Borisova, bet tās jaunā paaudze dodot priekšroku Viļakai.

Nu jau arī Mežvidu bērni esot izlēmuši, kur turpmāk mācīsies. Pašvaldība iedevusi autobusu, un vecāki ar savām atvasēm izbraukājuši visas tuvākās skolas. Viena daļa, tāpat kā kupravieši, izvēlējušies Viļakas pamatskolu (15 km), bet tiem, kam vajadzīgs internāts, devuši priekšroku Viduču skolai.

Arī Mežvidu skolas direktores sāpe ir astoņi skolotāji, no kuriem pieci paliek bez darba. Tas pats draudot 9 tehniskajiem darbiniekiem.