Līdz Saeimas vēlēšanām nelegālo pārvadājumu jautājums tiks atrisināts, jo tas jau vairāk ir populārs, nevis nepopulārs lēmums, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda uzņēmuma valdes priekšsēdis Māris Ārbergs.
Viņš skaidro, ka kompānijas pētījums liecina, ka šie pārvadātāji aizved 10% ieņēmumu. "Ministrijā teicu: atrodiet 1000 latu pētījumiem, divas nedēļas papētiet, un būs skaidrs, vai vajag resursus palielināt un nelegālos pārvadātājus ķert. Atbilde bija - skatīsimies," skaidro Ārbergs.
Viņš arī norāda, ka uzņēmums ir devis informāciju attiecīgām iestādēm par nelegālajiem pārvadātājiem - gan auto numurus, gan laikus. Autotransporta direkcija pēdējā sarunā skaidrojusi, ka pietrūkst resursu procesu kontrolēšanai. Policija varot šim mērķim atvēlēt ekipāžu tikai pusi dienas nedēļā. "Tad jau rezultāta nebūs," secina Ārbergs.
Otrs risinājums esot noteikt stingrākus sodus, nevis tikai "pirksta pakratīšanu" un tiesību akta izrakstīšanu, kuru var pārsūdzēt. Tāpat sodītais varot nodibināt jaunu kompāniju, un atkal sākas viss riņķa dancis. Tieši šī iemesla dēļ "Liepājas autobusa parks" apgrozījums pērn ir pieaudzis, bet peļņas daļa samazinās. "Vēl cenšamies pierādīt, ka tie bija neparedzēti jeb "force majeure" apstākļi, un, ja to pierādīsim, ceram, ka valsts kompensēs neieņemtos ienākumus.
Kā ziņots, pērnā gada novembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz precizēt pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicami šādi pārvadājumi Latvijas teritorijā.
Patlaban neviens normatīvais akts neregulē pasažieru neregulāro pārvadājumu kārtību, un Autopārvadājumu likumā ir ietverts tikai šī termina skaidrojums. Tāpēc likumprojekts paredz, ka valdība noteiks kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un iekšzemes pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā.
Trešajā lasījumā grozījumi Autopārvadājumu likumā joprojām nav skatīti.