Beļavnieks: Lauksaimniecība bez papildu atbalsta maksājumiem pastāvēt nevar

Lielākā daļa saimniecību pērn visa gada garumā izjutusi finanšu sarežģījumus, nespējot normalizēt un būtiski paaugstināt darba samaksu saviem strādniekiem un speciālistiem, novērojusi Lauksaimniecības statūtsabiedrības asociācija (LSA).

74% dalīborganizāciju pērn saņemtie atbalsta maksājumi pārsniedz šo saimniecību peļņas apjomu, tas nozīmē, ka pie pašreizējām resursu un lauksaimniecības produktu iepirkuma cenām lauksaimniecība bez papildu atbalsta maksājumiem pastāvēt nevar, šonedēļ notikušajā LSA kopsapulcē uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Beļavnieks.

Pēc viņa teiktā, par demagoģiskiem uzskatāmi Agrārās ekonomikas institūta darbinieku apgalvojumi, ka saimniecības ar apgrozījumu virs 142 287 eiro (100 000 latu) ir spējīgas no saviem ienākumiem ieguldīt līdzekļus investīcijās un tām nav nepieciešams valsts atbalsts.

Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņi ir vadījušies pēc šiem ieteikumiem, gatavojot nosacījumus atbalsta saņemšanai "Lauku saimniecību modernizācijas" programmā nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020.gadam.

Beļavnieks ir pārliecināts, ka pirms galīgo lēmumu pieņemšanas ZM vadībai tomēr vajadzētu rūpīgi apsvērt, vai ir korekti vērsties pret saimniecībām, kas cenšas attīstīt ražošanu, godprātīgi maksājot nodokļus.

Kopsapulcē tika pavēstīts, ka 2014.gadā Pārejas perioda valsts pabalsts tiks maksāts, lai gan maksājumi paredzēti no nacionālā budžeta, tomēr šogad salīdzinājumā ar 2013.gadu, izmaksājamā pabalsta apmēru paredzēts samazināt par 20%.

LSA uzdevums ir koordinēt statūtsabiedrību savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvībai un to pārstāvēšanai valsts varas un pārvaldes institūcijās.