Apģērbu ģeogrāfija

Ilze Šteinfelde, Agnese Ģērmane schedule28.mar 2014

Latvijā tērpjas zīmolos, kas lielākoties šūti Ķīnā, Bangladešā un Turcijā.

Lai gan Latvijā ir talantīgi dizaineri un aptuveni tūkstotis apģērbu šūšanas uzņēmumu, pircēji lielākoties izvēlas iegādāties lielo starptautisko zīmolu apģērbus, kuru veikali atrodas iepirkšanās centros. Neatkarīgās aptaujātie modes mākslinieki atzīst, ka vietējie dizaineri un apģērbu ražotāji ar starptautiskajiem zīmoliem nespēj konkurēt cenas dēļ, jo to ražotnes izvietotas valstīs ar lētu darbaspēku – lielākoties Turcijā, Ķīnā un Bangladešā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012. gadā (jaunākie pieejamie dati) kopumā Latvijā tika pārdoti apģērbi par 296 miljoniem latu. Tajā pašā laikā Latvijā uz vietas apģērbus šuva 968 uzņēmumi, nodarbinot 10 411 darbiniekus un saražojot kopumā produkciju 181 miljona latu apmērā. Savukārt pircēju iecienītākie veikali t/p Alfa, izvēloties apģērbu, ir starptautisko zīmolu Zara, Hennes&Mauritz (H&M), Lindex, Apranga, Reserved un Monton veikali, Neatkarīgajai atklāja Linstow Center Management valdes loceklis, iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Atver jaunus veikalus

Lielajiem apģērbu tirgotājiem pagājušais gads un šī gada sākums ir bijis veiksmīgs, piemēram, zīmolu Zara, Bershka īpašnieks kompānija Inditex pagājušajā biznesa gadā strādāja ar 2,38 miljardu eiro tīro peļņu un tas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijā Zara un Bershka pārstāv Apranga group. Martā šis uzņēmums t/c Spice atvēra jaunu sieviešu apģērbu veikalu Weekend MaxMara.

Savukārt Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas H&M tīrā peļņa šā biznesa gada pirmajā ceturksnī palielinājusies līdz 296,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar 276,3 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada. Nule kā Rīgā atvērts jau trešais šī zīmola veikals – t/c Spice. Šogad H&M plāno atvērt vēl divus veikalus Rīgā – Rīga Plaza un t/c Domina Shopping. Aprīlī Spicē durvis vērs arī britu apģērbu un aksesuāru zīmolu veikals Debenhams, ievedot Latvijas tirgū vēl nebijušus zīmolus, kā arī pārstāvot vietējo zīmolu David’s. Arī t/p Alfa šogad tiks atvērti vairāki jauni veikali – City Men/City Women, Mothercare, Next un Mohito.

Ražotnes visā pasaulē

Starptautisko apģērbu zīmolu uzņēmumu ražotnes ir izkaisītas pa daudzām pasaules valstīm. Saskaņā ar Neatkarīgās pētījumu, kas balstīts uz oficiāli pieejamu informāciju, lielākoties populāro zīmolu apģērbi top Turcijā, Ķīnā un Bangladešā. Tiesa, ne visi tirgotāji atklāj, kur ražoti apģērbi.

Arī jaunajā Debenhams veiklā nopērkamie apģērbi ražoti vairākās pasaules valstīs – gan Eiropā, gan arī Ķīnā, Indijā, Turcijā un citur.

«Stratēģija ražotāju izvēlē ir pareizais produkts no īstās valsts. Tādējādi ražotāja ilgtspēja tiek izvērtēta kompleksi – sociālajā, ekonomikas un kultūras aspektā. Debenhams ir arī ētiskās tirdzniecības iniciatīvas dalībnieks kopš

2001. gada,» Neatkarīgajai uzsvēra Debenhams Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Guna Miļus.

Viena no lielākajām apģērbu ražotājām pasaulē ir Bangladeša, un šajā valstī tapušie apģērbi atrodas teju visu lielo zīmolu kolekcijās. Pērn šajā valstī sabruka liels šūšanas komplekss Rana Plaza, izdzēšot 1138 cilvēku dzīvības. Aptuveni 2500 šajā nelaimē cieta. Dzīvi palikušie strādnieki pat nezināja, kādiem brendiem šuj drēbes, jo zīmolus tiem piešujot citā vietā. Mediji ziņoja, ka Rana Plaza ražotnē tapa apģērbs Benetton, Mango, Primark un Walmart zīmoliem. Pagājušajā gadā Bangladešā dega arī vairākas apģērbu ražotnes, kurās aizgāja bojā un cieta daudzi strādnieki. Tikai pēc šīm nelaimēm daļa starptautisko apģērbu ražotāju piekrita paaugstināt algas šūšanas ražotnēs strādājošiem.

Arī Latvijā šuj citiem

H&M vajadzībām apģērbus ražo arī viens Latvijas uzņēmums Rita, kas ir specializējies trikotāžas apģērbu ražošanā.

Savukārt uzņēmums Vaide, kuram ir ražotnes Rīgā un Jelgavā, visu produkciju šuj tikai savu veikalu vajadzībām un neizpilda privat lebel pasūtījumus.

«Mūsdienās tā ir ļoti reta situācija, kad sava veikala sortimentu nodrošinām paši, bet mūsu gadījumā tas dod iespēju, sekot līdzi produkcijas kvalitātei un uzturēt to ļoti augstā līmenī. Pērn brāķa daudzums no kopējas saražotas produkcijas bija mazāks pa 0,0003%. Uzņēmumā pastāv speciālā kontrolieru nodaļa, kas pārbauda katru izstrādājumu. Arī mūsu klientes iecienījušas mūsu produkcijas kvalitāti un atzīmē to kā svarīgu faktoru pirkuma izvēles brīdī,» Neatkarīgajai sacīja Vaide mārketinga vadītāja Marina Griņina.

To, cik lielu daļu apģērbu tirgus Latvijā uzņēmums ir iekarojis, viņa neņēmās aprēķināt. «Par to ir grūti spriest, jo Rīgā mums pagaidām ir tikai trīs veikali. Bet noteiktu nišu esam iekarojuši.»

***

Kas veido latviešu ģērbšanās paradumus, un no kā ietekmējamies, lai veidotu savu stilu? Kas nosaka Latvijā veidotās produkcijas dārdzību?

Anita ALTMANE, modes māksliniece un stiliste:

– Pirmkārt, tie ir stereotipi, priekšstati un mentalitāte. Bērnībā uzkrāto, ieaudzināto pieredzi uzslāņo esošās jaunlaiku rietumnieciskās vēsmas. Latviešus noteikti interesē viss jaunais, un esam informēti par modes novitātēm. Lai gan lielākā daļa nesteidzas pielaikot karstākos jaunumus, vairākums tomēr zina, kas ir laba gaume un kā tas teorētiski varētu izskatīties. Medaļas otra puse – latviešu cilvēks ir kūtrs jaunumus praktiski integrēt savā dzīvē gan neelastīgās domāšanas, gan pirktspējas dēļ. Teoretizēt mums patīk, bet līdz realizācijai bieži nenonākam. Latviešu sievietēm ir divas diagnozes – skapī nav vietas un nekad nav ko vilkt mugurā. Tas faktiski ir apburtais loks, jau daudz enerģijas un finanšu ir izšauts gaisā, īsti nepadomājot par būtisko. Pirkumi bieži ir spontāni un nemotivēti. Savukārt latviešu vīrieši pārāk daudz savus skapjus uztic sievietēm. Tas nav nepareizi, tomēr vajadzētu pašiem personīgi uzņemties vairāk iniciatīvas par savu ārējo tēlu.

Šeila, modes māksliniece:

– Latvieši ir klasiķi un krāsainas vai pārsteidzošas lietas ne vienmēr pieņem ātri. Tā kā vēl nav vasara, daudz dominē melnā krāsa. Šajā sezonā izmantoti putekļu mētelīši, kas man nešķiet galvaspilsētas dāmām piemēroti. Nezinu, kādēļ tā. Varbūt kļūstam sportiskākas?

Mums radusies tendence izvēlēties pašmāju ražojumus un priekšroku dot dabiskām lietām, nevis plastmasai un sintētikai. Latviešu dizaineru darinājumi nav ražoti, tie ir vairāk kā autordarbi, ar rokām darināti, tādēļ izmaksas ir pilnīgi citas. Kvalitatīvi apģērbi, kas ievesti pie mums, piemēram, Monton vai United Colours of Benetton, arī ir gandrīz tikpat dārgi. Apšaubāmas kvalitātes sintētiskos apģērbus salīdzināt ar tiem ir muļķīgi. Ja izvēlēsimies kvalitatīvas lietas, kas veidotas no pārdomāta materiāla, tās kalpos mums ilgus gadus. Džinsus var nopirkt masveida produkcijas veikalā, bet vasarā jāiet uz mākslinieku veikalu un jānopērk kāds krekliņš.

Mēs nekad nespēsim konkurēt, piemēram, ar H&M, jo tas ir liels tīkls un viņi neko nešuj Eiropā, bet izmanto lēto darbaspēku.

Ilze ČEČINA, modes dizainere un stiliste:

– Kas veido latviešu modi – darbs un ambīcijas. Lielai daļai ģērbšanās stilu nosaka dreskods darbavietā, bet ir sievietes, kuru stilu nosaka viņu personīgās ambīcijas – izskatīties dārgi, aristokrātiski, klasiski vai mākslinieciski, bohēmiski, novatoriski, vai brīvi, demokrātiski, grundge stilā – kā nu kurai. Dizaineru darbi visur ir dārgi, un mūsu latvieši bieži ir tikpat labi kā citi Eiropas dizaineri, tikai lētāki. Ekskluzīvs (mazu partiju) modes dizains nevar būt masu produkts – tie, kas ēd McDonalds vai Lido, iepērkas Monton, bet ir cilvēki, kuriem svarīga ekskluzivitāte, un runa vairs nav par cenu. Bet man arī liktos lieliski, ja Latvijā veidotos spēcīgas tekstila un šūšanas ražotnes, lai latviešu uzņēmēji, sadarbojoties ar dizaineriem, veidotu plaša patēriņa modes zīmolus. Mums jau daži ir, kā Vaide vai Rita.

Līga BIZUNE, latviešu dizaineru interneta veikala Creative Latvia direktore:

– Latvieši izvēlas praktiskas lietas, kuras var lietot ikdienā un, kombinējot ar citām lietām, var vilkt svētku dienās. Bet aizvien vairāk pēdējā laikā kļūst populāra vēlme atšķirties un atrast tieši savu odziņu, lai izceltu individualitāti. Pirms pieciem gadiem reti bija manāms, ka latvieši izvēlētos pašmāju dizainerus. To vairāk darīja tie, kas iesaistīti modes aprindās, bet pēdējos gados, kopš parādījušies veikali, kuros pārdod mūsu dizaineru apģērbu un tas kļuvis pieejamāks, sabiedrībā aizvien vairāk izvēlas mūsējo darinājumus. Protams, visa garderobe nesastāv tikai no latviešu ražotā, bet tās ir atsevišķas lietas, kuras iegādājas konkrētiem gadījumiem. Ja izvēlas latviešu dizaina apģērbu, bieži tas domāts īpašiem gadījumiem, piemēram, pasākumiem, tādēļ lielākoties tie ir izejami tērpi – kleitas, ar kurām var izcelties un parādīt savu īpašo stilu. Sievietēm piedāvājums ir lielāks, bet arī vīriešu vidū tendence izvēlēties vietējo ražojumu palielinās. Nereti sievietes ievelk viņus šajā izvēlē; mana pieredze ar klientiem liecina – ja sieviete iepērkas pastāvīgi, drīz arī viņas vīrietis sāk to darīt.

***

Zīmolu veikalu ražotnes

Ķīna 303

Turcija 227

Bangladeša 183

Indija 60

Indonēzija 58

Dienvidkoreja 42

Itālija 33

Šrilanka 31

Bulgārija 27

Rumānija 24