Tik tikko parādoties gaismai tuneļa galā, iespējams, jau nākamgad Latviju atkal sagaida skarbi budžeta taupīšanas pasākumi. Šoreiz tie varētu būt saistīti ar Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Šādu drūmu scenāriju kā vienu no versijām izsaka finanšu ministrs Andris Vilks.
Mēneša laikā Finanšu ministrija (FM) aktualizēs makroekonomiskās prognozes, kas tostarp modelēs ekonomiskos satricinājumus, ja Eiropas Savienība (ES) iedarbinātu trešo sankciju vilni pret Krieviju, kas savukārt nozīmētu arī austrumu kaimiņvalsts vēršanos pret savienības dalībvalstīm. Lai gan visas augstākās amatpersonas uzskata, ka panikai nav pamata, tomēr finanšu ministrs A. Vilks jau tālredzīgi piemin arī ļaunāko no iespējām. Viņš uzskata, ka vissmagāk Krievijas nežēlastību Latvijā varētu izjust tranzīta bizness, ostas, loģistika, kas nozīmētu milzīgu bezdarba vilni šajās nozarēs, nomaksāto nodokļu kritumu un rezultātā – mazākus budžeta ieņēmumus. Šobrīd Saeima un valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada budžeta bāzes. Tiek lēsts, ka 2015. gada bāzes izdevumi pamatbudžetā būs 5,36 miljardi eiro, kas ir par 235 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Tāpat valdība ir apņēmusies strikti turēties pie 0,9% budžeta defecīta no iekšzemes kopprodukta.
Taču šajās prognozēs iespējamas būtiskas izmaiņas, ja Eiropa iesaistītos ekonomiskajā konfliktā ar Krieviju. Šādu scenāriju ministrs salīdzina ar aukstā kara apstākļiem, kad starp Krieviju un rietumu pasauli valdīja ļoti saspīlētas attiecības. Tāpat ministrs jau šobrīd brīdina: ja apstākļi to prasīs, nākamgad valdība būs gatava ieviest kārtējos budžeta taupīšanas pasākumus, lai paglābtu Latvijas ekonomiku no vēl smagākiem triecieniem. Kamēr pesimistiskākās prognozes par nākamo gadu tiek pieminētas ar lielu jautājuma zīmi, par šī gada perspektīvām jau ir zināms neiepriecinošs fakts. Proti, cerēt uz dāsniem budžeta grozījumiem un izdevumu palielināšanu gada vidū, nevarot.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka konsolidācija un kārtējā taupīšana nebūtu labākais no scenārijiem. «Es nebūtu ļoti satraukts, ja budžeta deficīts šogad un nākamgad nedaudz pārsniegtu plānoto. Latvijas valsts finansiālā situācija ir kopumā laba, valsts parāda attiecība pret IKP ir mazāk nekā puse no attiecīgā ES valstu vidējā rādītāja: pie mums 35% pretstatā 80% cituviet,» pauž eksperts. Taču ekonomists uzskata, ka pat vissliktākā scenārija gadījumā sabiedrība paciestu arī šo jostu savilkšanu. «Es domāju, ka iedzīvotāju uztvere nebūtu lielākā problēma. Mēs ļoti saasināti uztveram valsts drošības apdraudējumus vai drīzāk apdraudējuma sajūtu, kā es to šajā brīdī raksturotu. Tā varētu solidarizēt sabiedrību. Taču, kā jau teicu, es nesagaidu, ka šo resursu nāksies izmantot, lai pamatotu budžeta konsolidāciju.»
***
Vai pēc vairākiem taupības gadiem Latvijas sabiedrība būs gatava jaunai budžeta konsolidācijai?
LĪGA MEŅĢELSONE, Darba devēju konfederācijas vadītāja:
– Bizness apzinās, ka Eiropas un Latvijas drošība ir visbūtiskākā. Ja valsts būs drošībā, tā būs pievilcīga arī investīcijām un biznesam. Taču budžeta konsolidācija ir vienkāršākais no risinājumiem. Apzinoties un pieņemot apstākļus, tomēr būtu nepieciešams, lai valdībai būtu vairāki rīcības scenāriji.
PĒTERIS KRĪGERS,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– Taupīšana nekad tā īsti nav beigusies. Lielie uzkrājumi Valsts kasē apliecina, ka tautsaimniecībai joprojām kaut kas tiek atņemts, lai ātrāk atdotu starptautisko parādu. Tā vietā, lai līdzīgi kā dienvidu valstis runātu par aizdevuma pārfinansēšanu, Latvijas valdība joprojām žņaudz savu biznesu un strādājošos, jo, dzerot kafiju Briselē, pa logu viss izskatās citādi.
JĀNIS REIRS, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs:
– Runāt par taupīšanu 2015. gadā būtu spekulācija vai zīlēšana. 1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze Latvijas uzņēmējiem ir daudz ko mācījusi, tāpēc man ir pārliecība: ja būs šāda nepieciešamība, viņi tiks ar grūtībām galā arī šoreiz. Taču nekādas prognozes par budžeta konsolidāciju es neņemos izteikt.