Pensijas vecuma paaugstināšana neizbēgama
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem Latvijā ir neizbēgama, taču atšķiras valsts un starptautisko aizdevēju uzskati, kurā brīdī uzsākt šīs reformas.
Labklājības ministrija aizstāv ideju, ka pensionēšanās vecumu var palielināt tikai no 2016. gada, kad varētu nostabilizēties ekonomiskā situācija, savukārt neoficiāli izskan, ka starptautiskie aizdevēji pieprasa to izdarīt jau 2012. gadā.
"Neko viņi konkrēti mums neprasa," Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Pēc ministra teiktā, pašiem mums ir jāveic šīs reformas, bet no starptautiskajiem aizdevējiem – gan Starptautiskā valūtas fonda, gan Eiropas Komisijas – ir prasība stabilizēt budžetu. "Kā mēs to izdarām, tā ir mūsu atbildība," situāciju no sociālās politikas viedokļa komentē ministrs. Viņš apstiprina, ka pašlaik tiek apsvērta pensionēšanās vecuma paaugstināšana, taču tāds plāns nav ne jaunums no sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, ne arī ideja kā tāda.
Ja viss noritētu saskaņā ar pensiju reformas, kas tika uzsākta deviņdesmitajos gados, plāniem, Latvijā pensionēšanās vecums jau būtu 65 gadi vai strauji tam tuvotos. Sadarbībā ar Pasaules banku (PB) 1994. gadā tika veikti pirmie aprēķini, kādai vajadzētu būt pensiju sistēmai. PB aprēķinos tika norādīts, ka Latviju, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, sagaida demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pensionāru skaita pieaugums attiecībā pret strādājošajiem, kuri veic iemaksas sociālajā budžetā. Iespējamā pensionēšanās vecuma paaugstināšana pēdējoreiz vislielāko rezonansi sabiedrībā izraisīja pirms aptuveni astoņiem gadiem. Tobrīd jau bija noticis pensiju referendums un valdība baroja cilvēkus ar stāstiem: ja nepaaugstināsim pensionēšanās vecumu, nebūs, kas strādā, nevarēsim samaksāt pensijas. Pensiju reforma paredzēja pensionēšanās vecuma palielinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, sākot no 1995. līdz 2015. gadam. Saskaņā ar vienu no variantiem 65 gadu pensionēšanās vecumam Latvijā bija jābūt jau no 2005. gada.
Jau vasarā starptautiskie aizdevēji rosināja Latviju aktīvāk rīkoties pensiju jautājumā, proti, meklēt iespējas, kā samazināt budžeta izdevumus pensijām. Toreiz, runājot par pensionēšanās vecumu, no SVF esot izskanējis priekšlikums paaugstināt to jau 2010. vai, vēlākais, 2012. gadā. Labklājības ministrija savukārt norādīja: agrākais, kad var sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu, būtu 2016. gads, pie tā ministrija ir apstājusies. Tiesa, nekādi likuma grozījumi nav pieņemti.
Oficiāli nav pieejama informācija, ka tāda patiešām ir SVF vai EK prasība, jo, piemēram, valdības un EK parakstītajā vienošanās tika iekļauta šāda apņemšanās: "pārskatot pensiju un pabalstu sistēmu un apsverot pakāpenisku pensiju reformu, palielināt pensionēšanās vecumu", nenosakot konkrētus termiņus.
Tikai no 2016. gada pensionēšanās vecuma palielināšana dotu fiskālu efektu, uzsver labklājības ministrs: "Pašlaik tas nedotu budžeta izdevumu ietaupījumu, drīzāk otrādi – cilvēki vairāk izmantotu iespēju pensionēties priekšlaikus, nevis piekristu ilgāk strādāt. Lielai daļai pirmspensijas vecuma cilvēku jau tagad nav darba, viņiem vēl trīs gadi – ja pensijas vecumu palielina līdz 65 gadiem – tad būtu jādzīvo bez ienākumiem." Ja pensionēšanās vecumu paaugstinātu jau no 2012. gada, tad budžeta ieguvuma vispār nebūtu vai tas būtu ar mīnusa zīmi, jo cilvēki masveidā izmantotu iespēju pensionēties priekšlaikus, lēš eksperti.
Pašlaik dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir 72,7 gadi, vīriešiem – 67,2 gadi, sievietēm – 77,9 gadi.