Tagad narkotikas apkaros visi

Līdztekus Saeimai, policijai, dažādām profesionālām un sabiedriskām organizācijām neauglīgajā cīņā pret narkotiku legālo tirdzniecību iesaistījusies arī valdība.

Vakardienas sēdē Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzzināja, ka eksistē tāda Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome, un saskaņā ar nolikumu tieši viņa ir šīs padomes vadītāja. Divu nedēļu laikā tā nāks kopā, lai sakoordinētu daudzveidīgos centienus narkoūķu izsvēpēšanā. Darbs te būs arī Tieslietu ministrijai, kas līdz šim izvairījusies iesaistīties kautiņos par precīzāku juridisko terminoloģiju psihoaktīvo vielu aizliegšanai. Premjere par savu vietnieci padomē vēlas redzēt tieslietu ministri Baibu Broku.

Jāsoda par nezināmo

Valdības sēdē jautājumam Par psihoaktīvo vielu aprites ierobežošanu informatīvie materiāli nebija sagatavoti. Tad nu ministri teica, kas katram uz sirds; premjere lasot presi un satraucoties par jauniešiem. Veselības ministre Ingrīda Circene darīja zināmu, ka cīņā ar narkomānijas postu ir 300 000 eiro robs. Narkomānu rehabilitācijai naudas nav, tāpēc glābšanas ārstēšanas kursam seko nevis atveseļošanās, bet nākamais brauciens ar ātro palīdzību. Likumsakarīgi – arī sociālajai kampaņai bērnu iebiedēšanai naudas nav. Padzirdot, ka Veselības ministrija runā par rehabilitāciju, arī Labklājības ministrija paziņoja, ka labprāt lietotu šādus

līdzekļus.

Tomēr šobrīd par narkotiku pieprasījuma samazināšanu svarīgāk ir maksimāli samazināt piedāvājumu – tātad nepieciešams atrast pareizo juridisko formulējumu aizliegumam. Uzdevumu tiesību speciālistiem formulē Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis: «Jāatrod mehānisms, kā sodīt par to, ko mēs nezinām, kas tas ir.» Kalambūra jēga ir tāda, ka pašlaik policijai, izkratot kārtējo narkoūķi un konfiscējot paciņas ar visādām substancēm, nepieciešami juridiski pierādījumi šīs substances kaitīgumam. Nepieciešams izdarīt tā, lai pierādījumi vispār nav vajadzīgi.

Jāsertificē mēslojums

Iekšlietu ministrija piedāvā aizliegt visas narkotikas un atļaut izņēmumus (medicīniskos nolūkos). Saeimā savukārt šobrīd tiek virzīts deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums par psihoaktīvo vielu sertifikāciju. Attiecīgi par procedūras neievērošanu tirgotājus bargi sodītu. Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija šādu risinājumu neatbalsta, jo tā no valsts puses būs tādi pati mānīšanās, kādu īsteno narkotiku tirgoņi. Ieviest sertifikāciju, lai to nekad neizmantotu. I. Circene uzsver, ka sertifikācija arī nav iespējama, ja šo vielu lietošanas pamācībā skaidri un gaiši norādīts, ka tās nav paredzētas cilvēku, bet gan kaktusu mēslošanai vai pīpju tīrīšanai.

Turklāt šobrīd bez problēmām tiek tirgotas arī oficiāli aizliegtās vielas. Iespējams, tirgotāju nekaunība mazināsies pēc tirgošanas kriminalizācijas. Tomēr te jāuzsver, ka iecerētais bargais sods attieksies tikai uz to vielu tirgošanu, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota. Jaunu psihoaktīvu vielu ķīmiķotājus kriminālsods pagaidām neķers, un tā ir galvenā problēma, jo viņi ir radoši, inovatīvi, kreatīvi un vienmēr soli priekšā apkarotājiem.

Kurš kuru

Tieslietu ministre B. Broka, iesaistoties, narkotiku tirdzniecības apkarošanā, atzīst, ka daudzajām iniciatīvām pietrūkst viena koordinatora, un šo lomu tad arī varētu pildīt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. Sasauktu vienkopus visu iesaistīto jomu ekspertus un nonāktu pie kopīgiem risinājumiem. Šobrīd dažādas iestādes un organizācijas legālās narkomānijas izplatīšanos pārmet cita citai. Piemēram, Latvijas Aptiekāru asociācija apsūdz Zāļu valsts aģentūru un Veselības inspekciju – tās nekontrolē zāļu apriti. Likuma izpratnē «spaiss, neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par kaktusu mēslojumu vai pīpju tīrāmo līdzekli, ir zāles», norāda asociācijas prezidents Guntis Belēvičs. Ja tā – jau šobrīd narkotiku bodes varētu slēgt. Tomēr tas netiek darīts.

Policija galvenokārt nodarbojas ar mēģinājumiem narkotirgoņus nogarlaikot līdz nāvei. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis valdības sēdē pastāstīja par sociālu eksperimentu Jelgavā. Tur policisti jau diennakti nobloķējuši vienīgo narkotiku bodi. Pircēji klāt netiek, pārdevēji laukā nenāk. «Redzēs – kurš kuru.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.