Eksperti: Āboltiņa turpina būt kakls, kas groza galvu

Ekspremjera pārcelšanās uz Briseli būtiski mainīs līdzsvaru Latvijas politiskajā arēnā, tostarp radot jautājumus par viņa pārstāvētās partijas Vienotība un tās līderu izaugsmi.

Vai sabiedrības skatiens no Valda Dombrovska tiks pārcelts uz partijas līderi Solvitu Āboltiņu?

Neatkarīgās aptaujātie eksperti un politiķi sniedz ļoti līdzīgu Solvitas Āboltiņas darbības novērtējumu. Izlēmīga, autoritatīva un apveltīta ar milzīgu ietekmi – tieši Solvita Āboltiņa visus šos gadus esot bijusi tā, kura vadīja partiju un lielā mērā ietekmēja arī Valda Dombrovska skatījumu.

Partija būtu izjukusi

«Solvita Āboltiņa var patikt vai nepatikt, taču bez viņas partija ar tās daudzajiem iekšējiem strāvojumiem jau sen būtu pajukusi,» uzskata Reformu partijas līderis Edmunds Demiters. Tam piekrīt arī politologs Ivars Ījabs: «Viņa ir bijusi vienīgā, kurā ieklausās partijas vairākums. Un tas ir ļoti daudz.»

Straujumai tās pašas tradīcijas

Tajā pašā laikā gan politologi, gan Saeimas politiķi neslēpj, ka S. Āboltiņa arī pati vienmēr ir vēlējusies aktīvi turēt roku uz pulsa un ietekmēt procesus. Vairāki parlamentārieši uzskata, ka tas ir bijis vairāk nekā mulsinoši, ka Saeimas priekšsēdētāja regulāri devās kopā ar V. Dombrovski uz dažādām politiskām norisēm, lai gan nedz amata pienākums, nedz subordinācija to nav prasījusi. Turklāt šobrīd šī tradīcija tiekot turpināta arī ar Laimdotu Straujumu. Eksperti ir vienisprātis: gan V. Dombrovskis, gan L. Straujuma abi esot kompromisu cilvēki, kuri ir tendēti uz ieklausīšanos un nav tik ambiciozi, lai nepaciestu bakstīšanu.

Pati S. Āboltiņa sarunā ar Neatkarīgo gan uzsver, ka nedz V. Dombrovskis, nedz viņa neesot bijuši pirmais vai otrais numurs, bet gan līdzvērtīgi tandēma partneri un ar jauno premjerministri viņa cerot izveidot tādu pašu komandu. Tikmēr I. Ījabs norāda: «Tas vēl ir liels jautājums – vai Solvita Āboltiņa vēlēsies izveidot no Laimdotas Straujumas pirmā līmeņa politiķi. To rādīs laiks un Vienotības premjera kandidāts. Lai gan Solvita Āboltiņa reiz no šī amata jau atteicās, situācija mainās, un pēc Saeimas vēlēšanām ir iespējami visdažādākie pavērsieni.»

Priekšplānā izvirza stabilitāti

Kā V. Dombrovska paiešana malā ietekmēs S. Āboltiņas tālāko politisko karjeru? Vai, atbrīvojoties spēles laukumam, Saeimas spīkere varētu piedzīvot radikālu izaugsmi?

I. Ījabs uzskata, ka nākamais loģiskais solis varētu būt premjera un arī prezidenta amats, tomēr Latvijā Valsts prezidenta nominēšana notiekot tik haotiski un neprognozējami, ka par to vēl ir pāragri runāt. Tikmēr pati S. Āboltiņa uzsver: «Jaunie apstākļi pieprasīs partijai mainīties. Būs jāpārgrupējas, jāmeklē jauni spēki, taču līdzsvars tiks saglabāts. Un liela daļa atbildības šajā procesā gulsies uz maniem pleciem.»

VIEDOKĻI

Raivis DZINTARS (Nacionālā apvienība): – Jo labāks būs Vienotības kopējais sniegums Saeimas vēlēšanās, jo drošāk un ērtāk savā partijā jutīsies Solvita Āboltiņa. Nekādu sabrukumu, ko reizēm piesauc, Vienotībai neparedzu. Visticamāk, partijas rezultāts rudens vēlēšanās būs mēreni labs un dažādie partijas spārni arī turpmāk kaut kā līdzsvaru tomēr atradīs.

Augusts BRIGMANIS (Zaļo un zemnieku savienība): – Solvita Āboltiņa nenoliedzami ir ļoti spēcīga personība un politiskā figūra. Viņa partiju Vienotība vienmēr ir turējusi rokās praktiski vienpersoniski. Vai Valda Dombrovska paiešana malā viņai dos vēl lielāku varu? Šaubos. Viņai patiesībā ir ļoti ierobežotas iespējas izaugsmei, jo ir sasniegti teju paši lielākie augstumi.

Edmunds DEMITERS (Reformu partija): – Solvita Āboltiņa ir pirmā līmeņa politiska figūra. Lai gan Valdis Dombrovskis ilgstoši atradās šķietami priekšplānā, tomēr Vienotība kā partija bez Solvita Āboltiņas jau sen būtu beigusi pastāvēt. Pat ja kāds vēlētos viņai atņemt vadības grožus, šaubos, vai tas izdotos. Solvita Āboltiņa ir bijusi vienīgā autoritatīvā figūra, kas kritiskos brīžos ir spējusi iegrožot šīs partijas karojošās frontes.

Valērijs AGEŠINS (Saskaņas centrs): – Galvenais pārmetums un Solvitas Āboltiņas vājums ir viņas autoritatīvais vadības stils, kas izpaudies gan Vienotības iekšienē, gan vadot parlamentu. Viņa ir bijusi koalīcijas, nevis Saeimas spīkere, atklāti simpatizējot pozīcijas partijām un atļaujoties opozīciju atklāti noniecināt.