Latvijas pilsoņiem ir dots nepārprotams mājiens – katram, kas kustas, ir laiks pieteikties Zemessardzē. Gluži kā savulaik teica krietnais kareivis Šveiks: «Kad Austrijai iet greizi, katram kroplim jābūt savā vietā!»
Latvijai greizi vēl neiet, taču pēc notikumiem Krimā militārā apdraudējuma un baiļu līmenis sasniedzis tādu pakāpi, ka ar ierasto paļaušanos uz profesionālo armiju sabiedrībai vairs nepietiek.
Valsts militārā virsvadība vienojusies, ka Zemessardzes rindu papildināšana, apmācīšana un nodrošināšana ar modernu ekipējumu ir steidzamākais aizsardzības uzdevums. Pašlaik Zemessardzē dien ap 8000 zemessargu. Viņi visi ir cilvēki, kas militārās zinības apgūst, lieto un nodod citiem no pamatdarba brīvajā laikā – studenti, šoferi, datoriķi, zinātnieki, uzņēmēji... Rezervē ir arī 800 Zemessardzes veterānu.
Pērn Zemessardzē iestājās 481 pilsonis, bet šogad gaidāms krietnāks pieaugums. Cik liels, Zemessardzes komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš atturas zīlēt, taču telefoni bataljonos zvana, epasti nāk, interese ir. Šā gada budžeta likumā – Zemessardzes spēju stiprināšanai un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošanai tika plānots 1 400 881 eiro. Taču tagad ir skaidrs, ka ieguldījumiem jābūt lielākiem, citādi visus interesentus nevarēs nedz apģērbt, nedz apmācīt.
Komandieris apstiprina – ir vajadzīgas formas, uzkabes, aizsarglīdzekļi, arī ieroči. Situācija gan neesot tik kritiska kā pirms dažiem gadiem, kad viena zemessarga apmācībai šaušanā valsts atvēlēja sauju patronu.
Taču arī kāda Aizsardzības ministrijas amatpersona Neatkarīgajai apliecina – neraugoties uz politiķu optimismu, ar esošo budžeta sadalījumu jaunus Tēvzemes sargātājus vienkārši nebūs ar ko nodarbināt.
Atšķirībā no profesionālās armijas Zemessardze nav izvēlīga – uzņemti tiek visi pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem, gan sievietes, gan vīrieši, vienīgi sodāmības nedrīkst būt. Pašlaik 30% zemessargu ir jaunāki par 25 gadiem. Tātad šī ir arī gados ļoti jauna organizācija.
Šāda demokrātiska pieeja liek vaicāt, vai Zemessardzes nākotne nav kartupeļu mizošana, telšu būvēšana un citu vienkāršu darbiņu pildīšana. Jāatgādina – šobrīd notiek pārrunas arī par ASV armijas vienību ilgstošu uzturēšanos Latvijas teritorijā, un tām koferu staipītāji gan jau noderētu.
Taču komandieris L. Kalniņš bažas noraida – zemessargi netiks padarīti par melnstrādniekiem:
«Nekad tā nav bijis, un tā arī nebūs, ka Zemessardze ir tikai atbalstošā vienība Latvijas aizsardzības nodrošināšanai. Zemessardze līdzvērtīgi darbojas arī kaujas apmācībās. Ja Latvijas pilsonis konstatēs, ka vingrinājums nav interesants un viņam ierādīta otršķirīga loma, es viņu nākamajā reizē te vispār tuvumā nedabūšu. Šajā aspektā mums jābūt ļoti uzmanīgiem.» Zemessardze darbojas uz brīvprātības pamatiem. Vienlaikus tas arī ir Zemessardzes spēks – profesionālajā dienestā cilvēks var aiziet arī naudas dēļ, turpretim Zemessardzē ļaudis pulcē vienīgi pārliecība. Komandieris rezumē: «Mūsu galvenais ierocis ir vēlme aizstāvēt savu valsti. Pārliecība, ka šī ir mana valsts un es nevienam to neatdošu.