Koalīcijā nav vienprātības iecerei noteikt kriminālsodu par PSRS agresijas noliegšanu

Valdības koalīcijas partneriem nav vienprātības par atbalstu iecerei noteikt kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.

Šo ceturtdien plānotajā Saeimas balsojumā vairākām frakcijām varētu būt brīvais balsojums par šo ieceri. Kaut arī no Saeimas darba kārtības vairākas reizes tika izslēgti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargāku sodu noteikšanu par izvarošanu un "legālo narkotiku" kriminalizēšanu, šonedēļ šo jautājumu plānots izskatīt.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka šīs nedēļas Saeimas darba kārtībā šis jautājums ir iekļauts, tomēr Reformu partijas frakcijā nav viennozīmīga viedokļa un, visticamāk, nebūs atbalsta priekšlikumam noteikt kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka likumprojektā ir svarīgas normas par "legālo narkotiku" kriminalizēšanu, tāpēc ar likuma grozījumiem nevar kavēties. Frakcija gan trešdien vēl pārrunās šo jautājumu, tomēr vairākums ZZS deputātu varētu atbalstīt arī normu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu. Par šo jautājumu ZZS varētu būt brīvais balsojums.

Kā ziņots, otrajā lasījumā atbalstītā Krimināllikuma grozījumu projekta redakcija paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.

Personu krimināli varēs sodīt arī tad, ja tā publiski būs rupji trivializējusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu. Patlaban ar brīvības atņemšanu var sodīt par šādu noziegumu publisku noliegšanu vai attaisnošanu.

Iepriekš Juridiskajā komisijā tika veiktas izmaiņas sākotnējā piedāvājumā, kurā bija paredzēts sods par attiecīgo faktu "ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu" - šis formulējums tika aizstāts ar vārdiem "rupju trivializēšanu".

Runājot gan par sākotnējo piedāvājumu, gan pašreizējo versiju, apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka attiecīgās izmaiņas varēja virzīt "nulles lasījumā" jeb nodošanai komisijā. Tādā gadījumā atšķirībā no pašreizējās situācijas likumprojektam tiktu pievienota anotācija, kur būtu aprakstīts grozījumu mērķis, ko parlaments grib sasniegt. Šāds regulējums ar vispārīgu vārdu izmantošanu var tikt izmantots, lai vērstos pret citādi domājošiem cilvēkiem, brīdināja SC politiķis.

Likumprojektā, ar kuru paredzēts ieviest sodus par agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu, ir iekļauti arī priekšlikumi par bargāku sodu noteikšanu par izvarošanu un tā dēvēto legālo narkotiku kriminalizēšanu. Krimināllikuma grozījumu projekts 20.martā tika otrreiz izņemts no Saeimas sēžu darba kārtības. Parlamenta debatēs pret to iebilda deputāts Kārlis Seržants (ZZS), atgādinot, ka likumprojektā lielākā daļa priekšlikumu paredz bargākus sodus par izvarošanu, tāpat priekšlikumi paredz "legālo narkotiku" kriminalizēšanu.

Latvijā

Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Personālvadības pārvaldes direktora vietniekam Uldim Bāram piespriests sabiedriskais darbs par apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret noteiktām amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Svarīgākais