Latvija plāno veicināt ekonomisko sadarbību ar Turciju, AAE un Kataru

© F64

Patlaban ir sāktas sarunas par starpvalstu ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšanu ar Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Kataru, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanu starpvaldību komisijās un apvienotajās komitejās divpusējo sadarbības līgumu ietvaros 2013.gada otrajā pusē.

Kā norāda ministrija, starpvalstu ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšanu ar šīm valstīm veicinājusi Latvijas komersantu pieaugošā interese par Turciju, AAE un Kataru.

Patlaban aktīvāka sadarbība Latvijai ir ar Turciju, savukārt ar AAE un Kataru tirdzniecības apjomi ir nelieli, informē EM.

Lai aktivizētu uzņēmēju sadarbību ar šīm valstīm, Latvijai ir jau atvērta diplomātiskā pārstāvniecība Turcijā, kā arī 2014.gadā tiek plānots atvērt pārstāvniecību AAE.

EM uzsver, ka, lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju, ir būtiski nepārtraukti meklēt jaunas iespējas eksporta tirgus diversifikācijai.

Līdz šim Latvijas valdība ir noslēgusi divpusējās ekonomiskās sadarbības starpvaldību līgumus ar Krieviju, Ķīnu, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu un Armēniju.

EM norāda, ka minētie starpvaldību ekonomiskās sadarbības līgumi ir svarīgākie divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošie jumta līgumi, kas aptver sadarbību rūpniecībā, tūrismā, transporta un sakaru jomā, lauksaimniecībā, tehnoloģiju un inovāciju u.c. jomās. To mērķis ir nodrošināt plašākas iespējas abu līgumslēdzēju pušu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī radīt labvēlīgus nosacījumus pušu, tātad arī Latvijas uzņēmēju, sadarbībai.

Šogad tiek plānota septiņu starpvaldību komisiju un apvienoto komiteju norise - ar Ķīnu, Uzbekistānu, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Moldovu un Kirgizstānu.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais