Finanšu ministrija: Jā, mēs blēdāmies...

«...bet valdība mums to atļāva darīt taktikas apsvērumu dēļ» – tā vienkāršākos vārdos var izteikt Finanšu ministrijas (FM) formālās atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem par naudas summām, kas iztērētas juridiskajiem pakalpojumiem saistībā ar nepieciešamību Satversmes tiesā aizstāvēt grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Satversmes tiesā grozījumus Kredītiestāžu likuma sešos pantos 2010. gada vasarā apstrīdēja 20 Saeimas deputātu (likuma prasība) no opozīcijas.

Nepārprotami šos grozījumus bija izstrādājusi FM. Tomēr likumā noteikts, ka Satversmes tiesas sēdē atbildētājs ir institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu – tātad Saeima. Tāpat likumā noteikts, ka Satversmes tiesa, ja nepieciešams, var «noteikt pieaicinātās personas un pieprasīt, lai tās izsaka savu viedokli». Konkrētajā lietā bija piecas pieaicinātās personas – Ministru kabinets (MK), Saeimas Budžeta un finanšu komisija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Jānis Kārkliņš.

Kuram samaksāts?

Finanšu ministra Andra Vilka parakstīts dokuments liecina, ka «Ministru kabineta interešu pārstāvībai» šajā lietā nolīgts zvērinātu advokātu birojs Sorainen, par ko FM samaksājusi ļoti lielu summu – 21 807,32 latus. Turpretī Satversmes tiesas sēdes materiāli liecina, ka MK intereses šajā lietā pārstāvējusi pavisam cita persona – valsts ierēdnis, kura vistiešākais pienākums bija aizstāvēt minēto likumprojektu, jo viņam par to valsts maksā algu. Proti, tas bijis FM Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis. Bet Sorainen pārstāvis Mārtiņš Paparinskis minētajā procesā aizstāvējis Saeimas intereses.

Atklājot šos faktus, Neatkarīgā cita starpā vaicāja finanšu ministram, kura kabatā tad nonāca minētie 21 807,32 lati, ja jau darbu reāli padarīja FM ierēdnis?

«Taktikas apsvērumi»

FM sniedza atbildi, ka naudu saņēma birojs Sorainen un par to pat sastādīts pieņemšanas – nodošanas akts, kurā apliecināts, ka «Advokāts» sniedzis «Klientam» (acīmredzot domāts MK jeb FM) «nepieciešamo konsultāciju». Bet «taktikas apsvērumu dēļ» tiesas sēžu laikā «Advokāts» (acīmredzot domāts M. Paparinskis) «ar paskaidrojumiem stiprināja Latvijas Republikas Saeimas pozīciju».

Savukārt uz Neatkarīgās jautājumu, vai samaksas apmērs ir bijis adekvāts, FM atbildēja, ka par to lēmusi valdība (pilnu atbilžu tekstu skat. www.nra.lv).

Uz jautājumu, kuras konkrēti personas izstrādāja apstrīdētos likuma grozījumus un kāpēc šīs personas nebija pietiekami kompetentas, lai pašas aizstāvētu tos arī Satversmes tiesā, tika saņemta atbilde, ka likumprojektu izstrādāja FM, bet atbildīgā amatpersona bija FKTK Juridiskās daļas vadītājs Guntis Cerbulis. Tomēr daļa apstrīdēto pantu bijusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšlikums.

Nauda nesmird

Neatkarīgā vaicāja arī Saeimas preses dienestam, kuras personas minētajā procesā pārstāvēja Saeimu un cik par to samaksāts? Izrādās, Sorainen (vai M. Paparinskis personiski) par piedalīšanos šajā procesā naudu – 976 latus – saņēmis arī no Saeimas, kaut gan Saeimas pozīciju izstrādājis Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars! (Pilnu atbildes tekstu skat. www.nra.lv.)

Vēl jāpievērš uzmanība, ka minētajā Satversmes tiesas procesā visas pieaicinātās personas pārstāvēja attiecīgo institūciju amatpersonas (Saeimas Budžeta un finanšu komisiju – tās vadītājs apstrīdētā akta izdošanas brīdī Kārlis Leiškalns, FKTK – šīs institūcijas padomes loceklis Gvido Romeiko utt.) un tikai MK par milzu naudu algojusi advokātu, beigu galā to par mazu naudiņu aizdodot arī Saeimai.

Kas māk, tam nāk

Kādas blēdības ar valdošās koalīcijas pārstāvju organizētajiem maksājumiem konkrētiem juridiskajiem birojiem šajā piemērā ir veiktas – lai pēta kompetentas iestādes. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš vērsies KNAB un Valsts kontrolē, lai šīs institūcijas savas kompetences ietvaros izpētītu šo un citus gadījumus, kad valsts pārvaldei piesaistīti juridiskie biroji un par to kopumā iztērēti miljoni. Galvenais arguments, kāpēc šie gadījumi ir jāpēta kompetentām iestādēm, – valsts mantas izšķērdēšanas novēršanas likums aizliedz «slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos» un šo aizliegumu var neievērot tikai izņēmuma gadījumos.

Tomēr šajā piemērā acīm redzams ir tas, ka advokātu birojs jeb pat viens konkrēts advokāts par piedalīšanos divās tiesas sēdēs (protams, šīm tiesas sēdēm bija jāgatavojas, par ko arī var prasīt samaksu) ir savācis lielu naudu – 22 800 latu – no MK un Saeimas, kaut gan darba smagumu padarījušas valsts amatpersonas. Advokāta par divām tiesas sēdēm saņemtā summa ir salīdzināma ar publikācijā pieminēto amatpersonu visa gada algu. Piemēram, atbilstīgi valsts amatpersonu deklarācijās atrodamajai informācijai amatpersona, kura tiesā reāli pārstāvēja valdību, – M. Brencis 2011. gadā saņēma 21 416 latu, Saeimas pozīcijas izstrādātājs E. Pastars – 9751 latu (Valsts prezidenta kancelejā – vēl 10 712 latu), likumprojekta autors G. Cerbulis – 32 419 latu, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa – 27 456 latus.