Pārskatīs jautājumu par iespēju sodītām personām ļaut mainīt vārdu un uzvārdu

Šodien Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamentā ideju apmaiņā par esošo vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas regulējumu tika spriests par iespējamu lietderīgumu ļaut mainīt vārdu un uzvārdu personām, kas ir sodītas un kurām sodāmība vēl nav noņemta un dzēsta.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere, sanāksmē nolemts turpmāk pārskatīt kopējo vārdu un uzvārdu maiņas iemeslus, jo savi argumenti bija gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan TM, gan arī Valsts valodas centram. Tāpat tiks apskatīti jautājumi, kas attiecas uz nepilngadīgo bērnu uzvārdu maiņas iespējām, un savu akceptu šādai rīcībai deva arī Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Departamenta vadītāja arī norādīja, ka, iespējams, būtu lietderīgi ļaut mainīt vārdu un uzvārdu personām, kas ir sodītas un kurām sodāmība vēl nav noņemta un dzēsta, jo pašreiz likums aizliedz šīm personām mainīt vārdu un uzvārdu. "Nereti ir situācijas, ka tad, kad persona jau ir atbrīvota, bet sodāmība vēl nav dzēsta, personai rodas nepieciešamība vārdu un uzvārdu mainīt," izteicās Saukuma-Laimere.

Viņa minēja, ka diskusijas dalībnieki arī pārrunāja jautājumu par valsts nodevu vārda un uzvārda maiņas gadījumā, vienojoties par to, ka ir lietderīgi noteikt kādas personu grupas, kuras ir atbrīvojamas no valsts nodevas. Pašlaik no tās ir atbrīvoti tikai nepilngadīgas personas.

Saukuma-Laimere pauda, ka turpmāk par katru jomu tiks runāts atsevišķi šaurākās grupās ar ekspertiem. Klātesošie vienojās, ka varētu tikties divas reizes mēnesī. Viņa piebilda, ka risināmi jautājumi ir jutīgi, jo skar ģimenes jomas, un ir jāparedz visi iespējamie riski.

Departamenta vadītāja gan pauda, ka gribētu piedāvāt sabiedrībai jau kādu konkrētu redakciju vasarā vai rudenī.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no LM, Iekšlietu ministrijas, TM, Tiesībsarga biroja, Bērnu aizsardzības inspekcijas, Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras, PMLP.

Kā iepriekš norādīja TM, pašreiz tiesisko pamatu personas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņai nosaka "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums". Likumā paredzēts, ka vārdu vai uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likumā minētajiem iemesliem.

Tāpat likumā noteikts, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.

Saskaņā ar šo pašu likumu dzimtsarakstu nodaļa vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņai nepieciešamos dokumentus nosūta TM Dzimtsarakstu departamentam, kura direktors izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Par vārda, uzvārda vai tautības maiņu maksājama valsts nodeva ir 71,14 eiro.

TM vēlas veikt izmaiņas likumā, pārskatot vārda un uzvārda maiņas iemeslus atbilstoši mērķim un situācijai sabiedrībā, kā arī konkretizējot iesniedzamos dokumentus vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņai. Tāpat pārskatot valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību, pārskatot regulējumu attiecībā uz sodītas personas vārda un uzvārda maiņas iespējām, kā arī iekļaujot regulējumu par bērna uzvārda maiņu vecāku uzvārda maiņas gadījumā.

Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa skar vairākas jomas, arī tiesiskās attiecības starp valsti un fizisku personu, tāpēc ministrijas Dzimtsarakstu departaments vērsies pie attiecīgo jomu speciālistiem ar aicinājumu piedalīties pilnvērtīga, atbilstoša un izdiskutēta normatīvā regulējuma izstrādē.