Bērni Latvijā: 22,5% ir liekais svars
 

Latvijā salīdzinājumā ar Dienvideiropas valstīm bērnu ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir mazāk, taču – padomājiet, vai tas ir normāli un pieņemami, ka mums katram ceturtajam pirmklasniekam ir liekais svars, par situācijas nopietnību aicina aizdomāties Slimību profilakses un kontroles centra pētniece Iveta Pudule.

Jaunākais pētījums apliecina, ka liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir 24,1 procentam zēnu un 20,9 procentiem septiņgadīgo meiteņu, tātad 22,5 procentiem. Augstākie rādītāji ir Dienvideiropā, piemēram, Spānijā, kur vidēji liekā masa un aptaukošanās ir 25 procentiem.

«Liekā ķermeņa masa un pat aptaukošanās ir ļoti nopietna problēma bērniem, jo tas nozīmē jau no mazām dienām veselības traucējumus, kuri pieaugot, visticamāk, nepazūd, bet ietekmē visu turpmāko mūžu,» saka Iveta Pudule, kura vairāku gadu garumā pētījusi Latvijas bērnu antropometriskos parametrus – ne tikai svaru, bet arī auguma garumu, vidukļa un gurnu apkārtmēru.

Vairāk Rīgā

Kopš 2008. gada saglabājas augsts pirmklasnieku ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos īpatsvars – vidēji virs 21 procenta, un pa gadiem tas maz mainījies. Meiteņu skaits ar lieku svaru ir mazāks nekā zēnu, taču kopš 2008. gada tas ir pieaudzis par 2,8 procentiem. Pētījumā analizēti rādītāji par bērniem Rīgā, laukos un citās pilsētās, un I. Pudule norāda, ka vismazāk bērnu ar normālu ķermeņa masu ir Rīgā, taču pēdējos gados tieši galvaspilsētā ir samazinājies bērnu ar aptaukošanos īpatsvars – 2010. gadā Rīgā 12,3 procentiem pirmklasnieku bija aptaukošanās, bet jaunākie dati liecina, ka tagad jau 8,4 procentiem. Dati arī parāda, ka Rīgā un laukos palielinājies bērnu īpatsvars, kuriem svars ir par mazu. Pētījumā analizēti dati, salīdzinot skolas arī pēc mācību valodas, un atklājas, ka joprojām augstāks septiņgadīgo skolēnu īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos ir skolās ar krievu mācību valodu – zēnu skaits ar lieko svaru gan samazinājies, bet meiteņu – pieaudzis. «No agras bērnības mēs pakļaujam bērnus slimību riskam, ko rada pārāk liels svars, tāpēc par to jārunā un jāpievērš sabiedrības uzmanība,» uzskata I. Pudule. Viņa atsaucas uz Lietuvas pieredzi, kur pētīti pirmklasnieku dati arī vēlāk, kad bērni mācās jau trešajā un piektajā klasē – liekais svars šiem bērniem saglabājas. Tas nozīmē, ka jau kā pieaugušajiem sirds un citu slimību risks ir ļoti augsts. Pētījums arī atklāj, ka bērnu svars septiņu gadu vecumā svārstās plašā amplitūdā – zēniem tas ir robežās no 16,5 kilogramiem līdz 55,7 kilogramiem, bet meitenēm – no 16,5 līdz 53,4 kilogramiem. Lielas atšķirības ir arī vidukļa un gurnu apkārtmērā.

Bērni ar slimībām

Ne tikai Latvija saskaras ar bērnu un pieaugušo liekā svara problēmām. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja programmas vadītājs Džoao Breda apliecina, ka Eiropas reģiona valstīs vairāk nekā 50 procentiem iedzīvotāju ir liekais svars, bet vairāk nekā 20 procentiem no tiem jau ir aptaukošanās. «Jūs būsiet pārsteigti, ka ne tabaka, ne alkohols, kas ir kaitīgi veselībai, tomēr nav pirmais iemesls, kas cilvēku noved pāragrā nāvē, bet gan nepareizs uzturs – pārāk trekns, pārāk sasālīts, pārāk salds. Lielāko daļu slimību izraisa tieši ar ēšanu saistīti faktori,» teica Dž. Breda. Arī viņš uzsvēra, ka Austrumeiropā un Latvijā bērnu ar lieko svaru pašlaik nav tik daudz kā Dienvideiropā, taču pētījumi vairāku gadu griezumā uzrāda tendenci, ka bērnu ar lieko svaru skaits straujāk pieaug tieši Ziemeļvalstīs, tāpēc «arī Latvijai būtiski ir veikt pētījumus un analizēt situāciju, lai veiktu pasākumus bērnu veselības dēļ». Viņš norāda, ka viens no būtiskākajiem pasākumiem, kuram ir liela nozīme bērnu veselības stāvokļa uzlabošanā, ir mātes veselībai, grūtniecībai un pēcāk barošanai ar krūti. «Jo vairāk sieviešu baros bērnus ar grūti, ne mākslīgajiem maisījumiem, jo situācija būs labāka,» saka eksperts. Viņš arī aicina pievērst uzmanību tam, ar ko vecāki baro mazus bērnus – vislabākais ir mājās gatavots ēdiens, ne – lielveikalos pirkta pārtika, kas vairumā gadījumu ir pārsālīta. Dž. Breda rosina valsti domāt par gāzētu, saldinātu dzērienu mārketinga aktivitāšu, kas vērstas uz bērniem, ierobežošanu, panākt, lai pārtikā nebūtu vai tiktu samazināts transtaukskābju saturs, un arī apsvērt domu par nodokļa paaugstināšanu gāzētiem, saldinātiem dzērieniem.

Jāprasa vecākiem

Pētījums atklājis, ka pēdējo gadu laikā palielinājies skolu skaits, kurās uzstādīti karsto dzērienu automāti, kuros var iegādāties saldus, karstus dzērienus, un našķu automāti. Kāpēc tādus skolās atļauj? Visticamāk, skolu vadība, pašvaldības šim jautājumam nepievērš uzmanību, bet akli seko reklāmai. Tiesa, ir palielinājusies arī svaigu augļu un ūdens pieejamība skolās. «Pedagogi, bērnu vecāki ir tie, kuri var pieprasīt, lai šādu automātu skolās nebūtu un skolās netirgotu arī citas neveselīgas lietas, negaidot valsts noteiktus aizliegumus,» uzskata I. Pudule. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene atzina: «Vēlamies veidot izpratni par veselīgumu, jo jebkura veida aizliegumiem visi pretojas un tad ir grūtāk ko panākt. Svarīgi, lai ir sabiedrības atbalsts. Atceraties, cik grūti gāja ar sāls samazināšanu skolas pusdienās?»

Dati no pētījuma

Septiņgadīgu pirmklasnieku ķermeņa masas novērtējums (%)

2010          2012

Nepietiekama ķermeņa masa 10,8     10,4

Normāla ķermeņa masa          66,5     67

Lieka ķermeņa masa   12,6     13,4

Aptaukošanās 10,1     9,1

Bērnu svars laukos un pilsētā (%)

            Rīga     Cita pilsēta      Lauki

Nepietiekams svars    12,3     8,7       11,2

Normāls svars 65,1     67,9     67,7

Lieka ķermeņa masa   14,2     13        13,2

Aptaukošanās 8,4       10,3     7,9

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs