Pēdējos gados Latvijā reliģisko draudžu lielums un skaits būtiski nemainās, bet, vērtējot baznīcu mājaslapās ievietoto informāciju un redzot jauno dievnamu būvniecību vai atjaunošanu, var rasties priekšstats, ka draudžu un ticīgo kļūst vairāk.
Saskaņā ar draudžu sniegto informāciju ticīgo skaits 2012. gadā visā Latvijā bijis rekordliels – 1,62 miljoni jeb gandrīz 80 procenti iedzīvotāju, bet to pārbaudīt nav iespējams.
Cik Latvijā ticīgo?
Vien Latvijas Pareizticīgā baznīca tieši pirms gada izplatītajā paziņojumā norādījusi, ka pieaug tās draudžu skaits, – esot jau 124 draudzes. Luterāņi vēsta par 288 draudzēm, bet Romas Katoļu baznīcai informācija nav jāiesniedz, pamatojoties uz Latvijas līgumu ar Svēto Krēslu. Precīzāka statistika par 2013. gadu Tieslietu ministrijai (TM) būs zināma šā gada vidū, savukārt konfesijas par saviem nekustamajiem īpašumiem un darījumiem ar tiem informāciju TM nesniedz. Reliģiskās organizācijas sniedz informāciju vien par kopējo dievnamu skaitu, bet par 2013. gadu datu vēl nav.
Pašlaik Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas pārstāv 36 reliģiskos virzienus (konfesijas). TM Neatkarīgajai atbild, ka pēdējos gados netiek vērots straujš draudžu locekļu skaita pieaugums vai samazinājums, bet to skaits var mainīties, ņemot vērā arī citus sociālos faktorus, piemēram, emigrāciju. Tā kā dzīves laikā cilvēki mēdz mainīt savu reliģisko pārliecību, tas var ietekmēt draudzes locekļu skaita izmaiņās konkrētajās organizācijās. Par tā dēvēto sektu darbību mūsu valstī ziņu nav, jo, kā skaidro TM, normatīvie akti nesatur jēdzienu sekta. Pēdējā laikā TM nav saņēmusi sūdzības par kāda konkrēta jaunā reliģiskā virziena darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem.
Un tomēr būvējas
Konfesijās atzīst, ka dievnami tiek būvēti no jauna vai atjaunoti tur, kur ir cilvēki, un projekti aizsākti pirms vairākiem gadiem. Tos iespējams turpināt un pabeigt tad, kad ir līdzekļi. Informācija konfesiju mājaslapās apliecina, ka ziedojumi daudzu dievnamu atjaunošanai vai būvniecībai tiek lūgti nepārtraukti.
Ekonomiskās krīzes laikā luterāņi pat pieļāva dievnamu slēgšanu. Tagad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš saka: «Turpinām celt dievnamus, Aucē ceļam, Ķegumā, Salaspilī, Ērgļos. Tas notiek lēni, kā līdzekļi atļauj.» Mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka ziedojumi tiek gaidīti dievnamu pabeigšanai Apē un Ķegumā, kā arī būvniecības uzsākšanai vai turpināšanai Gaujienā un Berģos.
«Pirms 200–300 gadiem 85 procenti iedzīvotāju dzīvoja laukos un 15 procenti pilsētās. Dievnami bija pielāgoti šiem apstākļiem. Tagad proporcija ir pretēja, situācija ir cita, palikuši lielie dievnami, bet draudzē ir daži desmiti cilvēku. Baznīca pirmām kārtām ir cilvēki, nevaram likt tiem dažiem desmitiem cilvēku laukos apmaksāt simtus eiro,» viņš stāsta. Nav viņu spēkos uzturēt ne mācītāju, ne baznīcas ēku. Tāpēc «tagad ceļam tur, kur ir cilvēki».
Arī Romas Katoļu baznīcas informācijas centra vadītāja Ingrīda Puce informē, ka katrā diecēzē ir pa pāris projektiem, kas tiek īstenoti. Piemēram, Rīgas arhidiecēzē šobrīd tiek celtas/pabeigtas trīs jaunas baznīcas – Kauguros, Valmierā un Rīgā. «Vienas baznīcas uzcelšana aizņem daudz laika, jo ir jāsavāc nepieciešamie līdzekļi. Pirmajos divdesmit gados pēc neatkarības atgūšanas tika uzcelts diezgan liels skaits jaunu baznīcu, kur lielu finansiālo atbalstu sniedza Vācijas, Itālijas, ASV un citu valstu katoļi. Tagad situācija ir nedaudz mainījusies, jo Latvija vairs netiek uzskatīta par nabadzīgu zemi. Līdz ar to līdzekļi jāmeklē pašu mājās: ziedo draudzes locekļi, citu draudžu katoļi, kā arī uzņēmumi. Šis darbs lielā mērā ir uz draudzes prāvesta pleciem, viņš uzrunā turīgus cilvēkus, uzņēmējus. Baznīcas nolietojas, un tām ir nepieciešams remonts. Katra draudze to risina pēc savām iespējām – ja baznīca ir kultūrvēstures piemineklis, tad atbalstu lūdz arī pašvaldībai. Citādi – draudzes locekļi ziedo atsevišķi tieši baznīcas atjaunošanai un bieži arī paši piedalās šajos darbos,» viņa stāsta.
Līdzīga situācija ir arī Latvijas Pareizticīgajai baznīcai – dievnamu ēkas ilgstoši tiek būvētas Bolderājā, Olainē, Baložos, Salaspilī, tiek vākti līdzekļi pareizticīgo baznīcas remontam Ķemeros un citviet.
Ar valsts un Eiropas palīdzību
R. Ganiņš sarunā ar Neatkarīgo stāsta – pērn konfesiju vadītāji informējuši valdību par problēmu ar Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanu un situācija par dievnamu stāvokli apspriesta arī Garīgo lietu padomē janvārī. Konfesijās uzskata, ka procedūra ES līdzekļu iegūšanai ir sarežģīta, un lauku draudzēm tas nebūs pa kabatai nekad. Valdības uzmanība tika pievērsta nereti īsajiem projektu sagatavošanas termiņiem. Pēc R. Ganiņa teiktā, būtu vajadzīgi 80 miljoni eiro, lai visu konfesiju visus vēsturiskos dievnamus savestu kārtībā.
Daži dievnami gan ir un vēl tiek atjaunoti par Eiropas fondu līdzekļiem, piemēram, Marijas Magdalēnas baznīca un pašlaik arī Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska baznīca, kas ir valsts nozīmes koka arhitektūras piemineklis. Tomēr tas ir retums.