Pagājušajā gadā 258 ģimenes izvēlējās plānotas dzemdības ārpus stacionāra, tas ir, mājdzemdības, taču no valsts budžeta šo dzemdību izdevumi netika segti. Ja šīs sievietes dzemdētu slimnīcā, valsts par katrām dzemdībām slimnīcai samaksātu vairāk nekā 200 eiro. Tiesībsargs uzskata, ka, atsakot šīm ģimenēm segt mājdzemdību izdevumus, valsts Veselības ministrijas personā pārkāpj Satversmi. Pamatojoties uz tiesībsarga iesniegumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu.
Mājdzemdību ģimeņu apvienība aicina Saeimu veikt grozījumus likumos, lai plānotas mājdzemdības ārpus stacionāra būtu valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, taču Veselības ministrija (VM) iebilst.
Nav tehnoloģiju, nav tarifa
VM norāda: veselības aprūpes pakalpojumu fizioloģisku dzemdību gadījumā pilnā apjomā bez maksas nodrošina valsts ar to ārstniecības iestāžu starpniecību, kurām ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir noslēgts līgums, un tādu pašlaik Latvijā ir 19. Turklāt katram pakalpojumam ir noteikts savs tarifs – naudas summa, ko valsts apmaksā, bet plānotu mājdzemdību gadījumā šāds apmaksas tarifs nav noteikts. Lai šādu tarifu varētu noteikt, VM norāda, ka ārstniecības iestādei, ārstniecības personai vai profesionālajai organizācijai jāiesniedz NVD priekšlikums jauna veselības pakalpojuma iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, bet NVD ir jāizvērtē šāda pakalpojuma izmaksas, ekonomiskā pamatotība, pakalpojuma pieprasījuma apjoms...
Vēl viens no VM argumentiem – mājdzemdību norisei nav apstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas. «Pašlaik jautājums ir procesā,» atzina VM speciāliste Inese Arzova, uzsverot, ka pašlaik virzītos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā VM neatbalsta. Neatkarīgās uzklausītie viedokļi par iespējamo medicīniskās tehnoloģijas apstiprināšanu atšķiras – nav skaidrs, kuram tad jāuzņemas šāda dokumenta izstrāde. Vairākkārt izskanējis, ka tāds jāizstrādā tiem, kuriem tas vajadzīgs – tātad vecākiem, jo viņi ir tie, kuri par mājdzemdībām maksā.
Sieviešu tiesības izvēlēties
Pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena atgādina: gan Administratīvā tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot personas lietu pret Ungāriju, savulaik atzinusi, ka sievietei ir tiesības dzemdēt mājās, bet valsts pienākums ir nodrošināt kvalificētu palīdzību. «Uzskatu, ka Veselības ministrijai ir jāizdara viss, lai sievietes Latvijā varētu šādu dzemdībpalīdzību saņemt,» teic S. Olsena. Viņasprāt, tas attiecas arī uz to, lai ģimenēm šis pakalpojums tiktu apmaksāts tāpat kā citām ģimenēm, kuras dzemdē slimnīcā.
Jāsoda vecmātes?
Tiesībsarga biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilves informēja, ka tiesībsargs VM nepiekrīt un uzskata, ka valsts atbalsts jāsaņem gan vienām, gan otrām ģimenēm. Provokatīvi izskanēja secinājums: ja jau mājdzemdību vecmātes sniedz dzemdībpalīdzību mājās bez apstiprinātas tehnoloģijas, vai viņas vispār drīkst tādā gadījumā praktizēt un vai nav saucamas pie administratīvās atbildības?
Saskaņā ar valdības noteikumiem personas, kuras dzemdē stacionārā vai neplānoti ārpus stacionāra, tiek uzskatītas par personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un tām tiek nodrošināta bezmaksas dzemdību palīdzība, bet tiesībsarga ieskatā visas personas, kuras dzemdē – gan stacionārā, gan mājās –, atrodas vienādos, salīdzināmos apstākļos. Tāpēc nepamatots ir VM atzinums, ka likumi neparedz valsts garantētas bezmaksas dzemdības neatkarīgi no dzemdību vietas un veida. «Valstij ir jānodrošina bezmaksas dzemdību palīdzība visos gadījumos neatkarīgi no to veida vai vietas,» uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu (Ternovszky pret Ungāriju), kur tā atzinusi cilvēka privātās dzīves tiesības izvēlēties, kur un kādos apstākļos dzemdēt, bet valstij ir pienākums nodrošināt, lai sieviete šīs tiesības var realizēt. Savā pārbaudes lietā tiesībsargs norāda, ka VM jāveic grozījumi, lai likvidētu cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī aicina konkrētām trim personām, kuras vērsušās Tiesībsarga birojā, atmaksāt dzemdību izdevumus.
Arī Satversmes tiesa
Mājdzemdību lieta tagad nonākusi arī Satversmes tiesā – pēc tiesībsarga pieteikuma tiesa vērtēs, vai norma, kas neparedz mājdzemdību apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, atbilst Satversmei. Tiesībsarga ieskatā konkrētā Ministru kabineta norma bez objektīva un saprātīga pamata izslēdz mājdzemdības no valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta. Lietas sagatavošanas termiņš ir 12. augusts.
Mājdzemdības Latvijā
2004 dzemdības 5
2005 dzemdības 34
2006 dzemdības 51
2007 dzemdības 67
2008 dzemdības 114
2009 dzemdības 141
2010 dzemdības 111
2011 dzemdības 189
2012 dzemdības 210
2013 dzemdības 258
Avots: Dina Ceple