Latvijas autoziņu portāla "AutoMedia.lv" aptaujā noskaidrojies, ka Latvijas autovadītājus visvairāk kaitinošais citu braucēju ieradums ir braukšana lēnāk par transporta plūsmas vidējo ātrumu.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja aptaujas veicēji, šo variantu izvēlējās tieši trešdaļa jeb 33% balsotāju. Otrs kaitinošākais ieradums, kas saņēma 27% balsojumu, ir pagriezienu (manevru) signāla nerādīšana.
"Satiksmes noteikumi taču nosaka, ka pārkāpums ir arī neadekvāti lēna braukšana un manevru signālu nerādīšana. Tāpat pārkāpums ir arī agresīva braukšana jeb strauji un bieži manevri pa braukšanas joslām," uzsver "AutoMedia.lv" redaktors Ainārs Zariņš.
Mazāk nekā ceturtdaļa jeb tikai 23% par kaitinošāko atzinuši bīstamu apdzīšanu, kas, kā zināms, bieži vien ir smagu satiksmes negadījumu iemesls. Kā izrādās, arī bieža un strauja apkārt esošo satiksmes dalībnieku manevrēšana pa braukšanas joslām kaitina salīdzinoši mazāk, kā var iedomāties. Šo ieradumu kā kaitinošāko minējuši tikai 9% balsojušo.
Vēl mazāk - 8% balsotāju - uztraucas par drošas distances neievērošanu. Visbeidzot tikai viens vienīgs respondents no 203 respondentiem kā kaitinošāko bija norādījis braukšanu jūtami ātrāk nekā plūsmas vidējais ātrums, bet tieši pārlieku liels ātrums tiek minēts kā galvenais smagu satiksmes negadījumu iemesls Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu atbildīgo valsts struktūru allaž paustajā, skaidro pasākuma organizētāji.
Skatot aptaujas rezultātus, "AutoMedia.lv" vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar gan lielākoties ārvalstīs, taču arī Latvijā veiktiem pētījumiem, aizkaitināts un sanervozējies autovadītājs daudz vairāk ir pakļauts riskam izraisīt satiksmes negadījumu vai nespēt no tāda izvairīties. Tādēļ satiksmes noteikumu ievērošanu kontrolējošām struktūrām būtu lietderīgi ņemt vērā šādu autovadītāju aptauju rezultātus un uzmanību pievērst galvenokārt ne tikai atļautā braukšanas ātruma kontrolei, bet arī citām autovadītāju rīcībām, kas var saasināt situāciju ceļu satiksmē un novest līdz avārijām.
Aptaujā savu viedokli darīja zināmu 203 respondenti.