Ātruma samazināšana uz grants ceļiem, gājēju izgaismošana, velobraucēju armijas labāka organizēšana, apreibušo aizvākšana un neiztrūkstoši – radari. Šie ir galvenie virzieni, kuros darboties vienojusies Ceļu satiksmes drošības padome.
Šis forums pulcē visas institūcijas un organizācijas, kas atbildīgas par drošu satiksmi, un ceturtdienas sēdes ģenerālais secinājums ir tāds, ka satiksme Latvijā nav pietiekami droša. Desmit gadu garumā bojāgājušo skaitam uz Latvijas ceļiem bija tendence samazināties. Straujāko uzlabojumu sniedza maksimālā ātruma samazināšana pilsētās no 60 uz 50 kilometriem stundā. Bojāgājušo skaits tad samazinājās trīskārt, bet pašlaik ir sākusies stagnācija – mirušo skaits jau trešo gadu nekrītas. Nelīdz kampaņas, nelīdz atstarotāju dalīšana. Kā atzīst Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, pie mirušajiem to nekad nav.
Pērn bojā gāja 179 cilvēki, un tas – neieskaitot vairākumu no tiem 50, kuri pakļuvuši zem vilciena. Tātad ir nepieciešamas jaunas metodes un normas, kas cilvēkus pasargātu – pirmām kārtām jau mazaizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus.
Plānoto izmaiņu satiksmes noteikumos un organizācijā ir ļoti daudz. Tagad tās jāsāk vērtēt plašajai satiksmes dalībnieku sabiedrībai, proti, ikvienam iedzīvotājam, kurš iziet laukā no mājas.
***
2013. gadā bojāgājušie kopā 179
Vieglais auto (pasažieri un vadītāji)(39,7%) 71
Gājēji (39,1%) 70
Velosipēds (pasažieri un vadītāji) (7,3%) 13
Cits transports (6,7%) 12
Motocikls (pasažieri un vadītāji) (5,6%) 10
Mopēds (pasažieri un vadītāji) (1,7%) 3
Avots: CSDD
***
Apstiprināšanas procesā jau ir šādi Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi:
• Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem diennakts tumšajā laikā obligāti būs jāvalkā apģērbs ar atstarojošiem elementiem. Vienalga kleita vai uzvalks – ja nespīd, tad jāvelk atstarojošā veste.
• Arī velosipēdistiem, ja lukturi nav vai nedarbojas, jābrauc vestē.
• Savukārt jaunajiem velosipēdistiem līdz 12 gadu vecumam visu laiku būs jābrauc ķiverē. Lielākiem braucējiem to neliks darīt, jo citādi viņi ērtību un skaistuma vārdā vispār atteiksies no velobraukšanas.
• Jauno autovadītāju braukšanas eksāmens no 25 minūtēm tiks paildzināts līdz 40 minūtēm, un vērtēta tiks ne vien formālā Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī braucēja spēja organiski iekļauties satiksmes vidē.
• No 1. aprīļa arī mopēdistiem būs jāliek braukšanas eksāmens.
• Autovadītājiem, kam par ātruma pārsniegšanu būs atņemtas tiesības, nāksies pārlikt teorijas eksāmenu.
• Dzērājiem nāksies gada garumā pierādīt narkologam un psihologam, ka nedzers vairs ne pilītes.
Iepriekšminētās izmaiņas nozarē ir faktiski saskaņotas.
***
Diskusijas sabiedrībā vēl gaidāmas par šādām iecerēm:
• Pēc traģiskās avārijas Taurupē uz sliktas kvalitātes un grants ceļiem Latvijā varētu samazināt maksimālo braukšanas ātrumu.
• Ceļu satiksmes drošības direkcija joprojām nav atteikusies no idejas par auto konfiskāciju dzērājiem un narkomāniem. Ja tiek atcelts administratīvais arests, tad jābūt kādam citam iebiedēšanas mehānismam. Latvijas Automoto biedrība rosina dzērāju mašīnās iebūvēt alkometrus – lai bez iepūšanas trubiņā dzinēju nevarētu iedarbināt. Tā tas notiek Zviedrijā.
• Jauns apspriešanas temats satiksmes speciālistiem un dalībniekiem ir kravas automašīnu (virs 7,5 t) atļautā braukšanas ātruma palielināšana līdz 90 kilometriem stundā, tādējādi mazinot apdzīšanas manevru radītos riskus un veidojot vienmērīgāku plūsmu. Iespējams, daudzi nemaz neatminas, ka lielajām fūrēm maksimālais ātrums ir 80 kilometru stundā. Pretarguments ir bremzēšanas ceļa pagarināšanās.
• Plašāks rosinājumu bloks skar velosipēdistus. Viņu skaits arvien pieaug. CSDD vēlas ieviest bērnu obligātu apmācību un eksaminēšanu, beidzot 4. klasi, – lai viņi iegūst satiksmes noteikumu zināšanas un velovadītāja apliecību.
• Velosipēdistiem uz ietvēm kļūst par šauru, tāpēc jāveido jaunas velojoslas. Tiek apsvērta arī ideja atvēlēt riteņiem sabiedriskā transporta joslu, kas gan varētu traucēt autobusu un trolejbusu pārvietošanos.