Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) apņemšanās piedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa pati par sevi jau ir provokācija, šādu uzskatu aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.
Viņaprāt, šāda ministra rīcība liecina par vēlmi ar savu darbību veicināt kaut kādu reakciju Latvijā un ārvalstīs. "Viņa rīcība pati par sevi ir provokācija," rezumē Skudra.
Skudra paredz, ka Cilinskis piektdien savā preses konferencē, kur piedalīties aicināti arī vēsturnieki, sniegs politiska rakstura paziņojumu, kas ir pretrunā gan Latvijas valdības, gan kopējās Eiropas Savienības (ES) politikai.
"Cilinskis uzskata, ka viņam ir tiesības uz privātu ārpolitiku," spriež profesors.
Pretēji domā LU profesors politoloģijas doktors Jānis Ikstens, jautājot, ko tieši Cilinska rīcība varētu provocēt. "Ar ko atšķiras Saeimas deputāti, kas tur iet? Ir trausla robeža un izpratne par to, ka likumdevējam deputātam ir atļauts vairāk nekā izpildvaras pārstāvim," pauž Ikstens.
Viņš gan piekrīt, ka Cilinska dalība 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa "nebūtu visskaistākā ainava un esošajā starptautiskajā kontekstā tas nebūtu pats jaukākais, ko darīt."
"Īpaši tāpēc, ka antifašisma retorika ir izmantota Ukrainā," piebilda Ikstens.
Tomēr esot jāņem vērā, ka Cilinska vēlme doties 16.martā pie Brīvības pieminekļa nav pēkšņa iecere, kas radusies, Cilinskim kļūstot par ministru. "Tā ir ilgāka tradīcija, un šajā aspektā šī situācija iegūst citu skanējumu. Tomēr ir neiespējami to iestāstīt kādam ārpus Latvijas," pauž Ikstens.
Politologs gan uzsver, ka Ministru kabinets nav īstā vieta, kur būtu jālemj par ministru došanos vai nedošanos pie Brīvības pieminekļa šajā datumā. "16.marts ir noteikta veida atceres diena, lai arī kā tā būtu iekrāsota. Tas nav aizliegts pasākums, un katrs var iet un izrādīt savas jūtas. Ja valdība lemj, ka ministri tur nevar doties, tas jau ož pēc vecajiem laikiem," norāda Ikstens.
Viņš teic, ka šo jautājumu varēja skatīt koalīcijas padomē, nevis cilāt Ministru kabinetā. "Jājautā, uz ko šis lēmums ir vērsts. Ne jau uz Cilinski, jo viņš pats labi izprot konfliktu. Šis lēmums vērsts uz mūsu un starptautisko sabiedrību," saka politologs.
Jautāts, vai 16.martā gaidāmais Krimas referendums par pievienošanos Krievijai novērsīs ārvalstu mediju interesi par 16.marta pasākumiem Latvijā, LU profesors Skudra norāda - ņemot vērā, ka Krimā izlikti plakāti, kuros attēloti pārsvītroti kāškrusti, un pausta vēsts, ka fašisms neuzvarēs, ir skaidrs, ka šajā kontekstā Krievijas mediji atainos arī pasākumus pie Brīvības pieminekļa.
"Iespējams, Cilinskis vēlas būt šajos ziņojumos tuvplānā un būt redzams pēc iespējas uzskatāmāk," bilst Skudra.
Arī Ikstens domā, ka Krievijas mediji noteikti atradīs vietu arī Latvijas 16.marta pasākumu atspoguļojumam, lai gan viss skats pamatā būs vērsts uz Krimu.
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Cilinski, ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām, un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. "Tādējādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos, es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram," norāda Straujuma.
Cilinskis ir vienīgais valdības ministrs, kurš plānojis doties gājienā 16.martā, tādējādi pieminot leģionārus. Viņš to dara jau 16 gadus.