Latvijā aizvien šķiras daudz vairāk pāru nekā apprecas. Šajā jomā Latvija ir rekordiste pat Eiropas Savienības mērogā. Interesanti, ka tagad laulību pie notāra visbiežāk šķir pāri, kuru laulības stāžs ir tikai četri līdz septiņi gadi.
Laulības šķiršanas lietu skaits trīs gadu laikā gan nav būtiski mainījies – ik gadu pie notāriem ģimeniskās attiecības pārtrauc vairāk nekā 5000 pāru.
Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) informē, ka laulības šķiršanas lietu skaits pie notāriem no 2011. līdz 2013. gadam bija 16 180. Lielākā daļa izlēmusi šķirties, bet divi procenti tomēr atsaukuši laulības šķiršanas iesniegumu. Tas gan nenozīmē, ka viņiem nav bijis tiesību pieprasījumu iesniegt atkārtoti. Tagad visvairāk šķiras laulātie, kuri nodzīvojuši laulībā no četriem līdz septiņiem gadiem. Kad notāriem tika deleģētas šādas tiesības, lielākoties pie viņiem šķirties devās pēc 20 gadu laulības. Tas ļāva secināt, ka attiecības sen jau izirušas un beidzot izlemts papīrus sakārtot juridiski. Notāru rīcībā esošā informācija liecina, ka 14 procenti no visām šķirtajām laulībām reģistrētas pie garīdznieka, pārējās (86 procenti) – iestādēs (t. sk. dzimtsarakstu nodaļās). Bet arī tam ir izskaidrojums – visvairāk precas dzimtsarakstu nodaļās.
Tomēr baznīca jau praktizē gan pirmslaulību apmācību, gan arī speciālas sesijas ģimenēm. Nu arī valsts ir nolēmusi ieviest pirmslaulību mācību programmu. LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča saka: «Tagad visi redz, ka ir problēma. Bet kā to risina? Ko valsts un ko baznīca kā institūcijas dara?» Februārī pirms ikgadējām Notāru dienām veiktā aptauja norāda, uz ko varētu vērst uzmanību laicīgajā pirmslaulību apmācību programmā. Kopdzīve bez laulības daudz pieņemamāka ir vīriešiem, un tā sacīja pat lielākā daļa laulībā esošo cilvēku. Tomēr, jo vecāki bija aptaujas dalībnieki, jo biežāk viņi izteicās par labu reģistrētām attiecībām. Vienlaikus vairāk nekā 50 procentu aptaujāto atzina, ka nereģistrētās partnerattiecībās varētu rasties ļoti daudz problēmu. Aptaujātie arī norādīja, ka neprecas tāpēc, ka partneris negrib vai arī tas ir dārgi. Biežāk gan sievietes atbildējušas – es gribu precēties, bet viņš negrib. Vīrietis par labu laulībām nosliecas tad, kad partnerei iestājusies grūtniecība vai jau piedzimis bērns. Sieviete par oficiāli noformētām attiecībām aizdomājas, jau plānojot mazuli.
Labklājības ministrijas izsludinātajai pirmslaulību mācību programmas izveidei līdz pagājušai nedēļai bija pieteikušās 12 organizācijas. Vēl līdz rītdienai, 13. martam, tiek gaidīti pieteikumi tirgus aptaujas ietvaros, informē Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Andersone. Notāru dienās tieslietu ministre Baiba Broka izteicās, ka arī notāri varētu būt šo apmācību sistēmas daļa, skaidrojot, ko nozīmē laulība un citi juridiski jautājumi. Zvērināta notāre Sandra Stīpniece pieļauj, ka nereģistrētās attiecībās visbiežāk dzīvo jauni cilvēki. Tāpēc Notāru dienās izskanēja aicinājums pievērst uzmanību tieši gados jaunu cilvēku izglītošanā un informēšanā, jo viņiem nereti rodas domstarpības neizrunāšanās dēļ. Notāri nebūt nav ieinteresēti pēc iespējas vairāk klientu izšķirt. Viņi ir apguvuši arī mediatora prasmes, bet Mediācijas likums vēl nav pieņemts. Tāpēc notāri savas mediatora jeb starpnieka, samierinātāja zināšanas un prasmi risināt konfliktus tagad izmanto integrētā pieejā. Kad būs Mediācijas likums, tad notāri būs tikai viena no profesijām, kam būs tiesības veikt laulāto samierināšanu. Tā varētu būt vēl viena iespēja, kā mazināt šķirto laulību skaitu. Piemēram, katoļu baznīcā pastāv Kānas ģimeņu brālība.
Pērnvasar Neatkarīgā apciemoja ģimenes nedēļu ilgas Kānas sesijas laikā. Latvijā šādas sesijas notikušas jau 20 gadu. Raimonds Maldutis un Dace Lāže pastāstīja, ka tādējādi laulātajiem tiek nodrošināta iespēja pabūt divatā un risināt savas problēmas. Ja nepieciešams, dalību sesijā var turpināt vairākus gadus. Ir pāri, kuri pieredzējuši krīzes situācijas, brauc arī saderinātie un nesen salaulātie, jo saprotot, ka jāmācās dzīvot kopā. Tas nav viegli, pienāk brīdis, kad rodas jautājumi. Kānas sesijās nedod padomus, neanalizē un nevērtē, vien dalās savā pieredzē, apgalvoja Raimonds un Dace.