Patlaban ir noteiktas trīs vietas, kur pavasarī potenciāli varētu būt plūdi, - Daugavas upes baseins posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils-Pļaviņu posms, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.
Šajās vietās varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, izraisītu ūdens līmeņa celšanos. Tomēr ūdens līmeņa prognozes patlaban ir krietni zem vidējā rādītāja, kas parasti tiek novērots plūdu periodā.
Rādītāji un situācija saistībā ar plūdiem šodien tika prezentēta un pārrunāta sanāksmē, kuru sadarbībā ar Pļaviņu novada domi rīkoja VUGD. Tāpat tika runāts par pašvaldību veicamajiem uzdevumiem plūdu gatavošanās periodā, piemēram, plūdu plānu pārskatīšana, aktualizējot kontaktinformāciju.
Dienests iepazīstināja arī ar papildu preventīvajiem pasākumiem, tostarp ledus griešanu ar speciālu zāģi un ledus bonoru izvietošanu. Patlaban pašvaldības, gatavojoties plūdiem, izmanto kūdras kaisīšanu un ledus spridzināšanu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Šembele, ledus griešanu kā paņēmienu plūdu likvidēšanai VUGD izmēģināja februārī speciālu mācību laikā.
Sanāksmē izskanējusi informācija, ka šogad par valsts līdzekļiem tiks sākta ūdenstilpju aerolāzerskenēšana, kurā ar speciālu ierīci tiks skenēts ūdenstilpes reljefs. Tas ļaus prognozēt hidroloģisko būvju ietekmi uz upju reljefu un plūdiem.
Tāpat pašvaldības tika plašāk informētas par ārkārtas situācijas izsludināšanu, kas balstīta uz pagājušā gada pieredzi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībām vēlreiz atgādināja par to, kā tiek kompensēti izdevumi par plūdu radītajiem zaudējumiem.