Trešdaļas Latvijas iedzīvotāju paustais, ka viņi saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā, skaidrojams ar viedokļu dažādību, taču nav pamata uzskatīt, ka tikpat liela iedzīvotāju daļa saskatītu pamatu Krievijas karaspēka ievešanai arī Latvijā, uzskata aģentūras LETA aptaujātie sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Aivita Putniņa.
Jau ziņots, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā, bet starp cittautiešiem šādas rīcības atbalstītāju īpatsvars ir vēl uz pusi lielāks, liecina pētījumu kompānijas "GfK" sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa pauda viedokli, ka no aptaujas rezultātiem diez vai var izdarīt secinājumus par Latvijas sabiedrības viedokli par Ukrainā notiekošo. "Jautājums nav par atbalstu Krievijas intervencei Ukrainā, bet par to, vai šādai rīcībai ir saskatāms pamats. Šāds jautājuma formulējums neļauj izdarīt secinājumus par cilvēku viedokli, jo netika prasīts vērtējums šim pamatam, bet par pamata saskatīšanu. Tas, ka pamats saskatāms, ir empīriski konstatējams fakts, ko [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir izteicis," izteicās Putniņa.
"Jautājums ir tik daudznozīmīgs, ka, nedaudz pārfrāzējot, atbildes var izmantot cilvēku iebiedēšanai un apdraudējuma sajūtas veicināšanai. Faktoloģiski tas nav pārbaudāms, bet tas neliedz pārformulēt to satraucošā valodā, sakot, ka jautājums ir par atbalstu [Krievijas intervencei Ukrainā]. Tas nokļūst mediju telpā, kļūst par viedokli, un tā ir panikas celšana," uzskata sociālantropoloģe.
Sedlenieks savukārt norāda, ka aptaujas rezultāti Latvijas iedzīvotāju vidū atspoguļo viedokļu dažādību. "Pieļauju, ka ir daudz cilvēku, kuri uz iespēju, ka tur patiešām kaut kādi ekstrēmisti uzdarbojas un apdraud parastus, mierīgus cilvēkus, skatās kā uz patiesību. Varam uzdot sev testa jautājumu - ja mēs uzskatītu, ka Krimā neofašisti gatavojas normāliem, mierīgiem cilvēkiem nodarīt pāri pēc etniskās pazīmes, vai mēs atbalstītu [Krievijas iejaukšanos]? Tad atbalsts būtu 90%," skaidroja Sedlenieks. Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā Latvijas sabiedrība Krievijas manevrus Ukrainā neatbalsta, jo vairums iedzīvotāju uzskata, ka nekas tāds nenotiek, tāpēc agresijai nav pamata.
Sociālantropologs atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Latvijā daudzi atbalstījuši amerikāņu uzbrukumus Dienvidslāvijas prezidentam Slobodanam Miloševičam, jo viņš uzbruka Kosovas albāņiem. "Neviens neteica, lai paši tiek galā. Tas pats attiecas uz citām vietām, kur vajadzēja starptautiskās sabiedrības intervenci," norādīja Sedlenieks.
Savukārt Krievijas aktivitāšu vērtējums mazākumtautību iedzīvotāju vidū ir likumsakarīgs. "Krievi, visticamāk, identificējas ar krieviem Krimā un informāciju, ka tur notiek kaut kādas problemātiskas lietas attiecībā uz viņu tautas brāļiem, pieņem kā patiesību. Līdz ar to arī viņi uzskata, ka Krievijas intervence ir pareiza un normāla, tāpat kā latvieši ārzemēs gaida atbalstu no Latvijas," sacīja Sedlenieks. Viņš arī piebilda, ka jēdziens "cittautieši" ietver ne tikai krievus, bet arī ukraiņus, kuri nesaskata nepieciešamību pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās.
Jautāts, vai līdzīgs atbalsts varētu būt gaidāms arī tad, ja runa būtu par Krievijas karaspēka ievešanu Latvijā, Sedlenieks norādīja, ka to vajadzētu jautāt pašiem aptaujas dalībniekiem. "Man nav pamata būt drošam, sakot, ka viņi to pašu attiecinātu uz Latviju," norādīja sociālantropologs.
"Ja uzdotu jautājumu par to, vai Latviju vajadzētu anektēt tagad, būtu procents, kuri tā arī uzskatītu, - arī latviešu vidū, jo daļa cilvēku ir vīlušies Latvijas valstī, nacionālajā politikā vai citur," pauda Sedlenieks. Viņš norādīja, ka daļēji Latvijas iedzīvotāju viedokli ietekmē arī sašķeltā mediju telpa, taču tas neizskaidro visu. Atsaucoties uz politologu Ivaru Ijabu, Sedlenieks norādīja, ka ar propagandas palīdzību sabiedrības viedokli nevar pagriezt pretējā virzienā, tikai veicināt vai bremzēt konkrētas idejas vai viedokļus. Krievu mediju patērētājiem, visdrīzāk, jau iepriekš ir pozitīvāks viedoklis par to, kas vispār notiek Krievijā, tāpat kā latviešiem nav objektīva viedokļa, kas notiek Latvijā. "Arī mums ir aizspriedumi, kam pa virsu uzslāņojas kaut kas no propagandas," atgādināja sociālantropologs.
Kā ziņots, aptaujā 16% no visiem respondentiem atbildējuši, ka pilnībā saskata, bet vēl 18% - ka daļēji saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai un izvietošanai Krimā un potenciāli arī citos Austrumukrainas apgabalos.
Lielākā daļa aptaujāto - 58% - pret šādu Krievijas rīcību bijuši noraidoši un uzsvēruši, ka neatbalsta šīs valsts karaspēka ievešanu Ukrainā, bet 8% respondentu nav bijis viedokļa šajā jautājumā.
Starp latviešiem pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā pilnībā saskatījuši 6% aptaujāto, daļēji - 11%, bet noraidoša attieksme bijusi 77% respondentu, savukārt no citu tautību pārstāvjiem Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā par pilnībā pamatotu uzskata 34% aptaujāto, 32% respondentu to uzskata par daļēji pamatotu, bet mazākā daļa - 24% - pamatu šādai rīcībai nesaskata.
Interneta aptaujā "GfK" šā gada marta sākumā visā Latvijā aptaujāja 1051 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Kā ziņots, Krievija kopš februāra nogales faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Krimas parlaments 6.martā pieņēma principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā federācijas subjekta statusā un nolēma pārcelt uz 16.martu referendumu par Krimas statusu, kas sākotnēji bija plānots 25.maijā un tad pārcelts uz 30.martu.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.