Vismaz trešdaļa aizvadītajās brīvdienās Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikā uzņemto pacientu bija lietojuši apreibinošās vielas – alkoholu, narkotikas.
Rekordliels skaits gados jaunu cilvēku slimnīcā ieveda ar smagām veselības problēmām pēc augu maisījumu smēķēšanas. Redzes, dzirdes halucinācijas, agresivitāte, neadekvāta uzvedība, tā šos pacientus Neatkarīgajai raksturo Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš.
Deviņpadsmit gados jauni cilvēki brīvdienās slimnīcā tika nogādāti ar halucinācijām, neadekvātu un nekontrolējamu uzvedību, paaugstinātu nervozitāti, agresivitāti un citām izpausmēm pēc tā saukto legāli tirgojamo narkotiku jeb spaisa lietošanas. Ārsts Pēteris Tomiņš atzīst, ka tas patiešām ir rekordliels skaits apreibinājušos pacientu, turklāt klīnikā sniegta palīdzība ne tikai viņiem. Pēc ārsta aplēsēm, vismaz 35 procentiem no piektdien, sestdien klīnikā ievestajiem pacientiem tika konstatēta kādu apreibinošo vielu klātbūtne – alkohola, narkotiku. «Pateikt, ko tieši jaunietis ir lietojis, praktiski nav iespējams, bet mēs to piefiksējam pēc pašu jauniešu stāstītā, visbiežāk tā nemaz nav viena viela, tur viss ir kopā un pa virsu spaiss,» stāsta ārsts, «šo maisījumu lietošanas seku izpausmes ir ļoti dažādas – redzes, dzirdes halucinācijas, uzbudināmība, piemēram, pacienti skrien apkārt un nav apstādināmi vai gluži pretēji – pēkšņi nokrīt zemē un nav pieceļami.» Praktiski visi slimnīcā nogādāti ar Ātrās medicīniskās palīdzības brigādi no sabiedriskām vietām. P. Tomiņš pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi cilvēki vēršas pēc palīdzības, ir baiļu faktors – un ja nu ar manu draugu notiek tas pats, kas ar to puisi reklāmās uz ielas. Tomēr tas neattur no pašu vielu lietošanas.
Ārsts arī stāsta, ka daudzi no apreibinošu vielu lietotājiem slimnīcā tiek nogādāti vēlreiz un vēlreiz, īpaši to var teikt par alkohola, taču pēdējā laikā arī par spaisa lietotājiem. «Mēs palīdzam simptomātiski, atkarībā no vielu lietošanas izpausmes, jo nereti viņi paši nemaz nezina, ko ir salietojušies, tātad pretindes nav un ietekme uz veselību nav paredzama,» saka P. Tomiņš. Kad pēc atlabšanas pacienti tiek izrakstīti, viņi tiek informēti par šo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, taču izraksts visbiežāk uzreiz nonāk papīrkurvī. Lieki teikt, ka alkohola, narkotiku un arī spaisa lietotāju glābšana ir ārkārtīgi nepateicīgs darbs, zinot, ka cilvēks, kurš izglābts no nāves, iespējams, jau nākamajā dienā lietos to pašu un atkal nonāks slimnīcā. «Pacienti ar pārdozēšanu ir, ja var tā teikt, saraksta augšgalā, prioritāri, jo viņu dzīvībai draud briesmas, tāpēc vispirms palīdzība tiek sniegta viņiem,» atzīst ārsts. Pacientiem ar mazāk bīstamām traumām vai saslimšanām jāgaida.