Valsts ieņēmumu dienests ar Latvijas tirgu administrāciju starpniecību vākšot ziņas par visiem tirgotājiem – fiziskām personām: kā viņus sauc, kāds personas kods, cik dienas tirgojušies, ko pārdevuši utt.
Prasība savākt datus par visām fiziskajām personām, kas vismaz mēģinājušas tirgū pārdot kilogramu kartupeļu, vecu pulksteni vai zeķu pāri, šobrīd ir ierakstīta Ekonomikas ministrijas gatavojamā projektā Ministru kabineta noteikumiem Par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos. Šādas prasības aktualizācija ir ļoti loģiska. Pievēršanās ielu tirdzniecībai ir visplašāk lietotais veids, ar kādu sev iztikas līdzekļus mēģina iegūt ražošanas u.c. uzņēmumos darbu zaudējušie cilvēki.
Patlaban noteikumu autori signalizē, ka viņi savas prasības mīkstināšot. Varbūt valsts iestādes sāk saprast savu nespēju nodrošināt noteikumu izpildi, bet varbūt pietika ar Rīgas centrāltirgus un tā valdes priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa kategorisko protestu pret vairākām prasībām, kuras varēja stāties spēkā līdz ar noteikumiem Par tirdzniecības organizēšanas kārtību..., ja tos pieņemtu sākotnējos variantos. Pēc viņa stāstītā Neatkarīgajai, tajos bijusi arī prasība aizliegt tirgos sniegt pakalpojumus un glabāt preces noliktavās. Pirmais nosacījums liktu slēgt Centrāltirgū un jebkurā citā tirgū tualetes, bet otrais – slēgt vismaz Centrāltirgu, kas uzbūvēts virs pazemes noliktavām, bez kurām nemaz nespētu funkcionēt. Reaģējot uz šādiem apsvērumiem, Ekonomikas ministrijas ierēdņi ir sākuši solīt, ka atteiksies no saviem priekšlikumiem. Tagad, piemēram, atklājas, ka "Ekonomikas ministrija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu radīšanu, un, ņemot vērā šobrīd publiski izskanējušo neapmierinātību no tirgotāju puses, nākamajā nedēļā plānots aicināt uz diskusiju visas iesaistītās puses, tai skaitā Rīgas centrāltirgu, lai kopā varam rast optimālo un visām pusēm pieņemamāko risinājumu," jau pagājušajā piektdienā Neatkarīgajai pavēstīja Ekonomikas ministrijas preses pārstāve Evita Urpena.
Pagaidām neizpildītie solījumi samazināt valsts pārvaldes aparātu mudina noskaidrot, tieši kuri ierēdņi, ir sacerējuši tik viegli izbrāķējamus normatīvo aktu projektus: varbūt tiesi viņus atlaist no darba? Ekonomikas ministrija un Valsts ieņēmumu dienests mēģina velt vainu no vienas iestādes uz otru un atpakaļ. "Noteikumu projektā pēc VID iniciatīvas iekļauts pienākums tirgus pārvaldītājam ziņot VID par fiziskām personām, kas nodarbojas ar pašaudzētu vai gatavotu produktu tirdzniecību," apgalvoja E. Urpena. "Apzinoties lielo informācijas apjomu, kas VID būtu jāapstrādā šādā gadījumā, VID nebija tā iestāde, kas priekšlikumu ierosināja vai virzīja. Ja valdība atbalstīs priekšlikumu, VID, protams, pildīs likumā noteikto un strādās arī ar šajos ziņojumos sniegto informāciju," pretēju ziņu Neatkarīgajai rakstiski apstiprināja VID Komunikācijas daļa.
D. Liepiņš vērsa uzmanību uz VID atzinumu par "lielo informācijas apjomu", kas varbūt būs jāpieņem VID iestādēm. Tādējādi tika arī apliecināts viņa teiktais par lielo informācijas apjomu, kas būtu jāsagatavo tirgu administrācijām. Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajai darba grupai neesot nekādas informācijas un aprēķinu ne par Latvijā esošo tirgu skaitu, ne par to, cik daudzi cilvēki mēģina tirgos kaut ko pārdot.
D. Liepiņš ar atsauci uz Eiropas tirgu pieredzi piedāvāja, lai valsts labāk iekasē 15–20% no nodevām, kuras pārdevēji samaksā par tiesībām tirgoties tirgu teritorijā, bet lai neprasa tāpat dārgi izmaksājošu informāciju.
***
VIEDOKLIS
Dainis Liepiņš, a/s Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs:
– Savās darba grupās ierēdņi auro kā brieži, ka viņi to izdarīs un šito izdarīs. Tiklīdz šādu darba grupu rezultāti ar visām to aplamībām kļūst zināmi sabiedrībai, tā brieži kļūst par pavisam citiem dzīvnieciņiem, kuri klusiņām rāda viens uz otra vainu.