Pēdējos gados arvien biežāk novērojama mērķtiecīgi organizētu personu grupu darbība Latvijā, kas īsteno dažādas automašīnu zādzību shēmas un inscenē viltus avārijas, iesaistot nevainīgus autovadītājus.
«Iespējamo krāpniecisko gadījumu dēļ transportlīdzekļu apdrošināšanā arvien lielāka uzmanība jāvelta tam, lai izvērtētu auto negadījumus, īpaši tos, kas notiek ārvalstīs. Piemēram, esam identificējuši krāpšanas shēmu, kurā noziedzīgi grupējumi inscenē avārijas, lai izkrāptu apdrošināšanas atlīdzību, iesaistot tajās arī kādu nejaušu ceļu satiksmes dalībnieku. Šajā shēmā iecerēts inscenēt negadījumu tā, lai divas automašīnas noteikti saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, viena saskaņā ar OCTA polisi, otra – KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kura dēļ nākamā, nejauši iesaistītā, nevarot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs otrās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, bez bremzēšanas ieskrienot priekšā esošajā auto un ar sitienu ietriecot to pirmajai automašīnai aizmugurē. Automašīnu skaits un izvietojums šajā shēmā var mainīties,» Neatkarīgajai atklāj Ergo Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.
Pašlaik Ergo ir fiksējusi jau 10 apdrošināšanas pieteikumus par avārijām, kuras ar vieniem un tiem pašiem auto inscenējis viens grupējums. Pārsvarā šādās avārijās tiek iesaistīti vecāki auto, kurus grūti pārdot, vai tieši pretēji – dārgi auto, kas pēc iegādes izrādījušies bojāti vai kādreiz jau cietuši negadījumā, tāpēc īpašnieki vēlas no tiem atbrīvoties.
Arī If Apdrošināšana galvenā jurista pienākumu izpildītāja Una Vilgerte Neatkarīgajai atzīst, ka apdrošināšanas krāpšanas gadījumi, kad apzināti tiek izraisīts ceļu satiksmes negadījums, ir realitāte. Pēc viņas stāstītā, visbiežāk inscenēti ceļu satiksmes negadījumi notiek apļveida krustojumos, kā arī iebraucot vai izbraucot no tiem. 2013. gadā If Apdrošināšanā konstatēti četri šādi gadījumi. Tomēr, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, If Apdrošināšanā konstatēto apdrošināšanas krāpšanas gadījumu skaits nav būtiski mainījies. Tāpat nav mainījies arī tas, kuros apdrošināšanas veidos tiek konstatēta krāpniecība.
Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis Neatkarīgajai skaidro, ka pēdējo mēnešu atlīdzību statistika neuzrāda krāpniecisko gadījumu pieaugumu, kā arī atklātie apzināti izraisītie ceļu satiksmes negadījumi pagaidām neuzrāda kādas jaunas tendences. «No 1000 transportlīdzekļu sadursmēm KASKO un OCTA atlīdzību pieteikumos tie ir ap 6 gadījumi, kad Balta konstatē krāpnieciskus atlīdzības pieteikumus – inscenētus, citos apstākļos notikušus vai apzināti izraisītus ceļu satiksmes negadījumus,» bilda E. SīlisJaunsīlis.
Apdrošinātāji neslēpj, ka šādu gadījumu atklāšana nav viegla, taču ir iespējama. «Sākotnēji šādus gadījumus iespējams identificēt pēc negadījuma rakstura un sekām, piemēram, analizējot saskaņotajā paziņojumā sniegto informāciju par ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Ja tehniskajiem ekspertiem par gadījumu rodas aizdomas, tad iesaistītajiem autovadītājiem lūdz detalizētāk aprakstīt notikušo negadījumu, kā arī tiek pētītas fotogrāfijas. Jāatzīst, ka visbiežāk starp paskaidrojumiem ir nesakritības, un tas arī rada pamatotas aizdomas par ceļu satiksmes negadījuma patiesumu. Nepieciešamības gadījumā Valsts ekspertīžu centrā tiek veiktas arī cietušo transportlīdzekļu tehnikās ekspertīzes. Tāpat tiek veikta arī iesaistīto autovadītāju datu un automašīnu datu pārbaude, kas varētu liecināt par to, cik bieži un kāda veida negadījumos ir iesaistīts konkrētais autovadītājs vai auto,» stāsta U. Vigerte.
Arī Ergo krāpniecības gadījumu izmeklēšanā izmanto līdzīgas metodes. I. Vismanis skaidro, ka pārsvarā krāpniekus izdodas atklāt, pārbaudot informāciju par negadījumos iesaistīto auto vēsturi: «Noziedznieki inscenē avārijas dažādās Eiropas valstīs, līdzi uz treilera vedot auto, kurus atkārtoti izmanto avārijās – bieži tie ir ļoti veci un sliktā tehniskā stāvoklī. Tādējādi par vienu un to pašu auto sasišanu un norakstīšanu apdrošināšanas pieteikums tiek iesniegts vairākās valstīs pie dažādiem apdrošinātājiem, saņemot atlīdzību vairākkārtēji. Pārbaudot informāciju starptautiskajās datubāzēs, apdrošinātāji var konstatēt, vai auto līdzīgā avārijā jau nav cietis, kādi bojājumi attiecīgajam auto ir reģistrēti utt. Līdz ar to, pieaicinot speciālistus, nav grūti noteikt bojājumus, kas pēc atlīdzības saņemšanas nav novērsti,» teic I. Vismanis.
***
Padomi kā nekļūt par upuri
- Izpildīt CSN prasības – īpaši attiecībā uz distances un intervālu ievērošanu;
- būt uzmanīgākiem, atrodoties apļveida krustojumos, kā arī atrodoties uz mazāksvarīga ceļa brīžos, kad saskaraties ar pēkšņu un nepamatotu pieklājību no citu satiksmes dalībnieku puses;
- lietojot videoreģistratoru. Strīdīgās situācijās tā ieraksti var palīdzēt noteikt atbildību par satiksmes negadījuma izraisīšanu, kā arī atklāt noderīgu informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem;
- nepakļauties spiedienam no otras satiksmes negadījumā iesaistītās puses un vērsties pēc palīdzības policijā.
Avots: Balta
***
VIEDOKĻI
Ivars Vismanis, Ergo Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs:
– Jāatgādina, ka inscenētas avārijas tiek uzskatītas par apdrošināšanas krāpšanu, un par līdzdalību šādā noziegumā personu var saukt pie kriminālatbildības. Savukārt tos autovadītājus, kuri iekļuvuši šādā avārijā, aicinām būt vērīgiem un ziņot par notikušo savam apdrošinātājam. Par iespējamu apzināti izraisītu avāriju var liecināt, piemēram, priekšā braucošā auto pārāk strauja bremzēšana bez acīmredzama un nopietna iemesla, kā arī aizmugurējā autovadītāja distances neievērošana. Pie vismazākajām aizdomām par inscenētu ceļu satiksmes negadījumu ieteicams informēt arī policiju protokola sastādīšanas brīdī.
Una Vilgerte, If Apdrošināšana galvenā jurista pienākumu izpildītāja:
– Vai iespējams izvairīties no šādiem negadījumiem? Jā, visai bieži krāpnieki izmanto citu autovadītāju neuzmanību. Piemēram, ļoti izplatītā runāšana pa mobilo tālruni novērš autovadītāja uzmanību no ceļa, un krāpnieki to izmanto. Arī izbraucot no apļveida krustojuma, jābūt uzmanīgiem un jācenšas izvairīties no pārgalvīgas rīcības, no kreisās joslas mēģinot strauji pārvietoties uz labo joslu, lai izbrauktu no krustojuma.