Vējonis: Ukraina ir pēdējais zvans

 
©f64

Krievijas ofensīva Ukrainā tiek izmantota kā iemesls, lai runātu par nepietiekamo finansējumu Latvijas aizsardzībai.

Gan valdības vadītāja, gan nozares ministrs uzskata, ka bažas par Latvijas spēju aizsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu ir ne vien politiskā retorika, bet arī jautājums, kas tuvākajos gados var kļūt arvien būtiskāks.

Ukrainas notikumu ēnā premjerministre Laimdota Straujuma ir atzinusi, ka Latvijai jācenšas noturēt finansējuma īpatsvars aizsardzībai vismaz līdzšinējā apmērā, lai gan Finanšu ministrija (FM) turpmākajiem trim gadiem ir ieplānojusi lejupejošu līkni.

IKP rādītājus nesasniegsim

Lai gan augoša iekšzemes kopprodukta (IKP) apstākļos kopējā aizsardzībai atvēlamā summa aug, tomēr procenti no IKP joprojām paliek nepietiekami. Premjerministre sola, ka nākamgad aizsardzības nozarei varētu tikt atvēlēts par 10 miljoniem eiro vairāk nekā pašlaik, taču tie joprojām būs tikai aptuveni 0,91–0,92% no IKP jeb vairāk nekā uz pusi mazāk par Latvijas starptautiskajām saistībām. Kā zināms, kļūdama par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO dalībvalsti, Latvija ir apņēmusies novirzīt aizsardzības jomai vismaz 2% no IKP, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos šī apņemšanās nekad nav izpildīta.

Prioritāte tikai uz papīra

Uz papīra aizsardzība vienmēr ir definēta kā viena no galvenajām valsts prioritātēm. Tā, piemēram, jau 2012. gadā valdība apstiprināja mērķi līdz 2020. gadam sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2% no IKP. Tajā pašā laikā praksē FM ir paredzējusi samazinājumu – šobrīd 0,91%, 2015. gadā – 0,87%, 2016. gadā – 0,81%. Apzinoties šo situāciju, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pat apsver iespēju vērsties pie Saeimas ar piedāvājumu pieņemt likumu par aizsardzības finansējumu, iestrādājot precīzu ikgadēju aizsardzības budžeta pieaugumu.

Jābūt vērīgiem

Ministrs arī uzskata, ka Ukrainā notiekošais ir skaidrs signāls, ka ir pēdējais brīdis domāt par aizsardzības finansējuma palielināšanu. «Ja Gruzijas krīze mums nebija pietiekama, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus, nākamā reize var būt par vēlu. Tāpat Latvija šobrīd neizpilda savas NATO dalībvalsts saistības, un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens jau ir paudis par to bažas. Esošais aizsardzības budžets nespēj nodrošināt Latvijas karavīru profesionālo izaugsmi, aprīkojumu un kaujas spēju attīstību, kas tieši ietekmē viņu drošību starptautiskajās militārajās misijās. Esošā aizsardzības budžeta tendence Latvijas drošībai nav pieņemama. Drošību, tāpat kā medicīnas pakalpojumus vai sociālos labumus, patērē visi valsts iedzīvotāji, bet 0,9% no IKP ir mazāk, nekā veltām citām primārajām vajadzībām. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citas dalībvalstis Eiropā. Taču drošība ir ikvienas valsts augstākā prioritāte, bez tās nav iespējama valsts attīstība. To uzskatāmi pierāda notikumi Ukrainā,» uzsver R. Vējonis.

Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Kārlis Seržants sarunā ar Neatkarīgo uzsver – sabiedrotie pagaidām ir pievēruši acis uz starptautisko normu neizpildīšanu, taču agri vai vēlu mūsu valstij tas tiks pārmests. «Kurš pirms mēneša varēja prognozēt, ka konflikts Ukrainā izvērtīsies tik nopietns? Analītiķi ceļ trauksmi, ka Krievijas varas augstākais ešelons ir neprognozējams un grūti izprotams. Šādos apstākļos Latvijai pret savu bruņojumu un drošību ir jāizturas īpaši vērīgi,» akcentēja politiķis.