Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apsver iespēju vērsties pie Saeimas ar piedāvājumu steidzami pieņemt likumu par aizsardzības finansējumu, iestrādājot precīzu ikgadēju aizsardzības budžeta pieaugumu, lai 2020.gadā Latvija aizsardzības jomai varētu nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ukrainā notiekošais ir skaidrs signāls, ka šobrīd ir pēdējais brīdis domāt par aizsardzības finansējuma palielināšanu. Ja Gruzijas krīze nebija pietiekama, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus, nākamā reize var būt par vēlu, aģentūrai LETA retoriski secināja Vējonis.
Ministrs gan mierināja, ka Latvijas un Ukrainas situācijas no drošības nodrošinājuma viedokļa neesot salīdzināmas. Pirmkārt, Latviju atšķirībā no Ukrainas saista Vašingtonas līguma 5.panta saistības. Otrkārt, Ukraina nav NATO dalībvalsts, līdz ar to NATO iespējas rast risinājumu Ukrainas un Krievijas saspīlējumā ir daudz ierobežotākas.
"Treškārt, gribu atgādināt teicienu "dots devējam atdodas". Latvija līdz šim ir bijusi aktīva NATO, piedaloties starptautiskajās militārajās misijās un citās operācijās. Svarīgi nodrošināt, lai arī turpmāk mēs būtu aktīvi NATO dalībnieki un godprātīgi pildītu savas saistības, arī attiecībā uz aizsardzības budžetu 2% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta," norādīja Vējonis.
Vaicāts, vai nevajadzētu domāt par NATO bruņoto spēku klātbūtnes palielināšanu Baltijas valstu telpā, ministrs atbildēja, ka Latvija strādā ciešā sasaistē ar citām NATO dalībvalstīm, īpaši ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju. Notiek regulāra informācijas apmaiņa un darbības koordinācija starp Latvijas un NATO valstu amatpersonām, tiek izvērtēti iespējamie riski, nodrošināta atbilstoša analīze. Ja radīsies apstākļi, kuru rezultātā varētu palielināties Baltijas valstu apdraudējums, NATO operatīvi lems par spēku palielināšanu mūsu reģionā. "Šobrīd nav tādu signālu," piebilda Vējonis.
Attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzības plāniem ministrs vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir pastāvīgā kontaktā ar NATO militāro vadību. Aizsardzības ministrija ir pārliecināta, ka tiek nodrošināti adekvāti militārie pasākumi atbilstoši militārajai situācijai uz mūsu robežām.
Jau ziņots, ka 2012.gadā tika apstiprināts aizsardzības nozares vadības izvirzītais mērķis līdz 2020.gadam sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2% no IKP. Vējonis (ZZS) rīt, 4.martā, tiksies ar premjerministri Laimdotu Straujumu (V), lai pārrunātu aktuālos notikumus Ukrainā un to kontekstā arī aizsardzības jomas budžeta pieaugumu proporcionāli noteiktajam apjomam no iekšzemes kopprodukta.
LETA arī ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.