Pildegovičs: Ukrainā draud karš un potenciāli lielākais militārais konflikts Eiropā 21.gadsimtā
Turpinoties Krievijas militārajām aktivitātēm, Ukrainā ir reāli kara draudi un tur draud izvērsties potenciāli lielākais militārais konflikts Eiropā 21.gadsimtā, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Pildegovičs stāstīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzsvaru liks uz dažādu starptautisko organizāciju novērotāju sūtīšanu uz Ukrainu, lai šādi mēģinātu novērst potenciālu asins izliešanu un karadarbību šajā valstī.
Ja šādi risinājumi nedarbosies, tad starptautiskajai sabiedrībai būs jādomā par piespiedu līdzekļiem, kā piespiest Krieviju ievērot starptautiskās tiesības - tās varētu būt ekonomiskas sankcijas, kontu iesaldēšana, vīzu atteikšana, sadarbības projektu pārtraukšana u.tml.
Militāri atbildes soļi Krievijai pašlaik netiek plānoti un tiks darīts viss, lai no tiem izvairītos, atzina ĀM valsts sekretārs, atzīmējot, ka arī NATO nevar iejaukties, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts un neatrodas zem "NATO kodollietussarga". Diplomāts uzsvēra, ka primāra loma konflikta novēršanā būtu jāuzņemas ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei un ES.
Pildegovičs informēja, ka Latvija šodien dodas uz ES sanāksmi ar skaidru pozīciju - aicināt partnerus ES izdarīt visu iespējamo visās starptautiskajās institūcijās, lai stabilizētu situāciju Ukrainā, lai netiktu palielināts Krievijas militārais grupējums Ukrainā, lai apturētu Krievijas ekonomiskos un politiskos draudus Ukrainai.
ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai visādi jāstiprina jauno Ukrainas vadību, jo situācija šajā valstī ir trausla un ekonomika ir vāja. Tāpēc jau šodien ES plāno runāt par ekonomisko palīdzību Ukrainai, par to domā arī ASV un Starptautiskais valūtas fonds. Ir svarīgi panākt, lai jaunā Ukrainas valdība darbojas maksimāli iekļaujoši un valdības lēmumus atbalsta sabiedrības vairākums, uzsvēra Pildegovičs.
Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.