Lai gan daudziem dzīvniekiem dabā siltā ziema un agrais pavasaris nāk par labu, ne visi par to priecājas, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Ne īpaši priecīgi par šādu ziemu ir tie dzīvnieki, kuri parasti dodas ziemas guļā, un tam nepieciešams kāds biezāks nosedzošais slānis. Tādi, piemēram, ir eži, kuriem ir pazeminājusies ķermeņa temperatūra un līdz ar to palēninājušies dzīvības procesi. Līdz ar to eži var kļūt par vieglu medījumu plēsējiem. Tāpat ir ar grauzējiem.
Arī kukaiņi un abinieki, kas ziemošanai nav izvēlējušies pietiekami labu slēptuvi, siltākās un saulainās izlien laukā pasildīties.
Taču ir dzīvnieki, kuriem šādi laika apstākļi nāk par labu, jo bezsniega ziemā barības bāze nav apklāta ar sniega kārtu un ir vieglāk izdzīvot. Par labu tas nāk arī medījamajiem zvēriem - vilkiem un mežacūkām, jo nav sniega un mednieki nevar tos atrast pēc sniegā atstātajām pēdām. Tāpēc šie zvēri var vieglāk izsprukt no medniekiem.
Siltā ziema rosina arī gājputnus ātrāk atgriezties un sākt domāt par ligzdu vīšanu un pārošanos. Ja neuznāks ilgstošs sals un sniegs, viss būs kārtībā. Taču, ja pēkšņi laika apstākļi mainīsies, daļa no gājputniem varētu doties atpakaļ uz dienvidiem, stāstīja Lielkalns.
No vietējiem putniem jau par ligzdu vīšanu un pāra meklēšanu, iespējams, sākušas domāt pūces, kas ir vienas no agrākajām riestotājām.
Arī zoodārzā dzīvnieki ir sajutuši pavasara vēsmas - pāviem sākušas ziedēt astes, bet dzērves pavasarīgā noskaņojumā klaigā. Tomēr pavasaris nav tas laiks, kad zvēri pārojas, - parasti pavasarī ir redzams rezultāts pārošanās laikam, kas bija pirms ziemas. Piemēram, nesen lauku sētā piedzima jēriņš, bet pagājušā gada nogalē atskrēja ēzelītis. Pieaugums varētu būt gaidāms arī lapsu un vilku saimēs.