Nākamnedēļ notiks vēl viens pikets krievu skolu atbalstam

© F64

Ceturtdien, 6.martā, pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) notiks otrais brīdinājuma pikets krievu skolu atbalstam, kurā varētu piedalīties ap 100 cilvēkiem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Kā ziņots, 4.februārī Rīgā, pretī Ministru kabinetam, bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā, novēroja aģentūra LETA. Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Straujuma, liec mierā bērnus!" un "Mūsu nodokļus skolām!". Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli "Rokas nost no krievu skolām!" un arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām.

"Vēlreiz brīdināsim politiķus, kuri ir pie varas. Mēs esam gatavi organizēt plašākus protestus," sacīja Mitrofanovs.

Viņš šodien piedalījās Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos diskusijā "Izglītība un valoda: pētījumi un pedagoģiskais atbalsts". Pēc tās Mitrofanovs sacīja, ka gaida mājienu no IZM, ka ir iespējams vienoties par ilglaicīgām garantijām mazākumtautību skolām. "Tas būtu risinājums, lai neturpinātu protestus un nāktu pie abām pusēm pieņemama kopsaucēja," teica Mitrofanovs. Viņaprāt, būtu jāsāk sarunas par speciālu mazākumtautību izglītības likumu.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, Eduards Gončarovs 6.martā no plkst.12.30 līdz 13.30 pieteicis piketu Vaļņu un Smilšu ielas krustojumā "par izglītību dzimtajā valodā". Pieteikumā Rīgas domei norādīts, ka akcijā varētu piedalīties aptuveni 50 cilvēku.

Pašvaldība norāda, ka pieteikums pieņemts likumā noteiktajā kārtībā un Rīgas domes rīcībā nav informācijas, kas liktu pasākuma norisi ierobežot.

Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Pie valdības ēkas notikušā protesta organizatori ir pārliecināti, ka šie centieni neveicina mieru un harmoniju sabiedrībā, bet tās sašķeltību. Viņi norāda, ka jau patlaban, kad tiek īstenota bilingvālā izglītība, krievvalodīgajiem skolēniem nākas saskarties ar problēmām, tādēļ viņi jautā, kas notiks ar skolēniem, kad pilnībā likvidēs izglītību krievu valodā.

Pēc piketa organizatoru domām, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības iecerei būs negatīva ietekme uz krievu kopienas dzīves kvalitāti Latvijā, kā arī tā varētu veicināt jauniešu izceļošanu uz citām valstīm.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais