Narkologs: atrodamies kara situācijā ar narkomafiju

© Oļesja Sokolova/f64

Agrāk tīņi ostīja traipu tīrīšanas līdzekli Sopal, līmi Moments vai vienkārši bāza galvu celofāna maisiņos. Tagad bērni tin kāsi un pārpīpējas, kamēr rādās gļuki* jeb sirds apstājas. Vienmēr bijuši un būs tie, kuri vairs neatgriezīsies no saviem psihedēliskajiem ceļojumiem. Kas tad īsti ir šī brīnumzālīte, kas strauji ieņēmusi narkotirgu? Vai iespējams apkarot neprāta tirgoņus? Par to sarunā ar narkologu, 11. Saeimas deputātu (ZZS) Jāni Strazdiņu.

– Vispirms par to, kā vērtējama šā rūpala spilgtā izgaismošanās kopējā narkotiku tirgū.

– Starptautiskā noziedzība ir izgudrojusi ļoti viltīgu shēmu, kā apiet valstu likumdošanu. Ar rafinētu priekšsagatavošanās kampaņu tā notika arī Latvijā. Dažādās mājaslapās parādījās spilgtas reklāmas par legālām, veselībai nekaitīgām vielām skaistos iepakojumos – Spais, Salvija, Kratom u. c. Savukārt tradicionālās narkotikas bija pamatīgi nokritizētas. Internetā varēja atrast cenas un telefona numurus, par kuriem jāzvana, lai saņemtu nekaitīgo zālīti mājās. Jau sen notiek cīņa par marihuānas un hašiša legalizāciju. Nu ir iestājušies prieka laiki – Latvijā parādījušās legālās narkotiskās vielas. Eiropas skolu aptaujas projekts par alkohola un narkotisko vielu lietošanu vēstī, ka 2011. gadā 11% Latvijas skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem jau bija lietojuši Spice vismaz reizi mūžā. Tas bija pirms trim gadiem. Kas notiek tagad...

– Ko likumdevējs darīja, lai invāzijas procesu bremzētu?

– Jau 10. Saeimā likām Veselības ministrijai steidzīgi papildināt Aizliegto vielu sarakstu ar šīm jaunajām vielām, tobrīd – 31.

– Sakiet, kāpēc šie zāļu maisījumi ir bīstami?

– Pirmkārt, nosaukums legālās narkotiskās vielas – iedrošina tās lietot. Jauniešiem vienmēr ir slimīga interese pamēģināt visu jauno, sevišķi, ja draugs vai kaimiņš saka: kā, tu vēl neesi noprovējis?! Tev bail? Protams, ka nav bail un jaunietis pamēģina. Tā tas process iet uz priekšu kā ķēdes reakcija. Otrkārt, tirgū tiek ielaistas vielas, par kurām, cik man zināms, nav bijuši nekādi klīniski pētījumi ne uz pelītēm, ne citiem dzīvnieciņiem. Iespējams, ir kādi pagrīdes zinātniskie centri, kas pieder mafijai. Varbūt tur strādā organiskās sintēzes speciālisti, kas mērķtiecīgi veido šos savienojumus, nezinu. Taču skaidrs, ka tie ir stiprāki un nopietnāki par tiem, kurus zinām jau gadu simtiem, kuri ir ķīmiski un medicīniski izpētīti. Tagad tiek lietoti dažādu narkotisko vielu kokteiļi. Lūk, te slēpjas šo maisījumu patiesā bīstamība! Lietotāji tiek pārvērsti par laboratorijas pelītēm, uz kurām izmēģina efektus. Visas šīs vielas ietilpst mums agrāk nezināmu halocigēnu grupā. Katru otro vai trešo nedēļu Latvijas Vēstnesis ziņo par jaunām vielām Aizliegto vielu sarakstā. Mēs saņemam arī starptautisko informāciju, piemēram, no Lisabonas Narkotiku un uzraudzības centra. Arī tad mums uzreiz ir pamats šīs vielas reģistrēt. Paldies Dievam, mums ir savs Organiskās sintēzes institūts, kurš ir ļoti labi tehniski bruņots, kurš var noteikt vielas struktūru pat atomu līmenī. Tā ka mēs varam to visu kvalificēt. Starp citu, tieši Rīga pirmā ir atklājusi vairākas jaunas narkotiskās vielas un nodevusi starptautiskajai datubāzei. Esmu pārliecināts: tie, kuri ražo šīs vielas, noteikti nenodarbojas ar klīniskiem pētījumiem, pirms produkta palaišanas tirgū. Redzam, ko Rīgas policijas pārvaldes priekšniekam raksta Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna savā ziņojumā – proti, ka visas vielas, ar kurām saindējušies pacienti, ir ļoti bīstamas veselībai un pat dzīvībai.

– Kā izpaužas šo vielu iedarbība? Kuri orgāni cieš visvairāk?

– Bieži tiek izraisīta sirds aritmija, palielinās miokarda infarkta risks. Un te nu nāk prātā mirušais jaunietis no 49. vidusskolas, jo viņš aizgāja bojā tieši sirds vājuma dēļ. Bieži parādās tahikardija (sirds muskuļa saraušanās biežuma palielinātība), sākas paranoja – murgaina apkārtnes uztvere. Palielinās asinsspiediens, sākas trīce, psihoze, halucinācijas un nepamatota agresivitāte. Turklāt, ja šīs vielas tiek kombinētas ar alkoholu, cilvēki kļūst sevišķi agresīvi. Viņi var pat nonāvēt otru. Šādi gadījumi jau bijuši vairāki. Piemēram, kāda meitene šādā stāvoklī nodūra savu draugu.

– Dakter, jūs savā praksē esat saskāries ar šādiem agresīviem pacientiem?

– Jā, tieši no mana kabineta nācās stacionēt puisi, kuru bija atveduši vecāki. Viņš vēl nebija atgājis no šo vielu ietekmes, un tāpēc sākās agresijas lēkme pret māti un tēvu. Par laimi, izdevās novērst puiša uzmanību un piezvanīt kolēģiem, lūdzot palīdzību. Šo jaunieti taisnā ceļā nogādāja Psihiatriskajā nodaļā. Pēc tam vecāki viņa portfelī atrada 20 iepakojumu ar narkotiskajām vielām. Trīs naktis šis puisis bija skraidījis apkārt pa pilsētu, iesaistīdamies dažādos kautiņos. Tikai pateicoties manai ilggadējajai psihiatra praksei, es spēju situāciju adekvāti novērtēt un noregulēt. Bet ko lai dara tuvinieki, ja šādas agresijas lēkmes sākas mājās? Vecāki nemaz nezina, ko darīt. Ko iesākt, ja psihozes sākas, piemēram, kādā sabiedriskajā vietā vai ballītē? Turklāt, ja visa kompānija lietojusi šīs narkotiskās vielas, sekas var būt ļoti traģiskas.

– Skaidrs, ka ne jau zāle ir tā, kas nobendē cilvēka sirdi un saprātu.

– Saistvielas funkcijām var tikt izmantots jebkurš augs, kas aug Latvijā...

– Kaut vai štrunta ceļateka vai kumelīte?

– Protams, jo svarīgas ir ķimikālijas, ar kuru to apsmidzina. Tā var būt arī speciāli apstrādāta tabaka vai kāds šķīdums, kas telpā izdala aromātu pievilināšanai. Kā saka – pelīšu ķeršana ar sieru... Šādā veidā bērni tiek apmuļķoti, liekot domāt, ka patiešām viņiem piedāvā kādu vīraku, kurš turklāt ir legāls un dabas izcelsmes. Diemžēl nav zināms, ar ko šī zālīte ir samaisīta. Labi, ka Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Aptiekas ielā ir jauna aparatūra (Randox), kas spējīga veikt ekspertīzes mikromatricu tehnoloģijā. Esam šajos maisījumos atklājuši salvinorīnu, meskalīnu (sastopams narkotiskajos kaktusos Meksikā), benzilpiperazīnu, fenilpiperazīnu, sintētiskos katinonīnus un sintētiskos kanabinoīdus. Tās visas ir halocigēnas un rada mākslīgu psihozi, agresivitāti, domāšanas, uztveres un sirdsdarbības traucējumus.

– Atkarība no zāļu maisījumiem ir grūti ārstējama?

– Halocigēnu grupai** piemīt kāda raksturīga nianse: tā vairāk rada psihiskus un veselības traucējumus nekā atkarību. Šīs vielas ir bīstamas pašas par sevi, jo ir indes. LSD, meskalīnam, psiloscibīnam ir raksturīgs tas, ka abstinence ir neizteikta un dažkārt tās vispār pat nav. Taču sākas tieksme...

– Kāda starpība starp abiem jēdzieniem?

– Tieksme ir uzmācīga, saglabājot atmiņā laimes mirkli, ko lietotājs izbaudījis (protams, ja viņam tas beidzies labi). Visiem, kuri sāk lietot narkotiskās vielas, ir t. s. medusmēneša periods, kas iespiežas atmiņā. To gribas atkārtot. Šādi sākas uzmācīgā tieksme. Atkarībai ir četras galvenās pazīmes: tieksme; panesības jeb tolerances celšanās (uzmācīga tieksme atkārtot vielas lietošanu, paaugstinot devu); abstinence jeb paģiras – kad pārtraukšana rada grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējumus; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās (kas apdraud gan paša dzīvību, gan apkārtējo sabiedrību ar bīstamu uzvedību). Jaunajām vielām nav raksturīgas visas šīs pazīmes. Ir tieksme, fiziskās un psihiskās lietošanas sekas (paranoja, agresivitāte).

– Kas notiek ar smadzenēm?

– Reakcijas sākas strauji, pēc pāris minūtēm, jo šīs narkotikas pīpē. Tas ir tas pats, kas durties. Efekts momentāns – tāpat kā no marihuānas, hašiša, heroīna vai kokaīna, kuru ielaiž vēnā. Taču visām narkotiskajām vielām ir raksturīga kāda kopēja īpašība: tās maina cilvēka psihi. Sevišķi bīstami, ja lietotājam jau ir, piemēram, izpausmes problēmas, kontakta problēmas ar sabiedrību, ir mīlestības mokas vai sarežģījumi ģimenē.

– Kur izgatavo šīs sintētiskās narkotikas?

– Saņēmām ziņas, ka apsmidzināmais materiāls tiek iesūtīts no Ķīnas un Indijas, taču uzpildāmais materiāls ir vietējais. Patlaban šie iepakojumi ir ļoti prasti, ar vāju datortehniku izgatavoti. Tos rotā necili uzraksti Kaljana tīrāmais līdzeklis vai Kaktusu mēslojums. Šīs agrāk nepazītās indes tiek izplatītas caur plašu tīklu. Nabadziņi, kuri sēž būdās pie lodziņiem, ir tikai izpildītāji – kareivji šai bandītu armijai, kas nodarbojas ar jauno biznesa veidu. Protams, ļoti apsveicami, ka sabiedrība ir sašutusi un krasi nostājas pret to, bet diemžēl policija, jāatzīst, šoreiz netiek galā ar tik lielu narkotiku pieplūdumu.

– Cik patiesas ir aizdomas par dīleru piesegšanu visaugstākajā līmenī?

– Man šādas informācijas nav, bet aizdomas ir. Vairs nav iespējams aizbildināties, ka nevar neko iesākt, jo likumdošana ir sakārtota. Ir veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka tagad policija piespiedu kārtā var izņemt šīs vielas, nodot glabāšanā uz gadu, līdz tās izpēta mūsu narkologi un ķīmiķi. Policijai ir savas metodes. Sākumā tā izlūko pavedienus, vāc pierādījumus. Pieļauju, ka drīz tā piekļūs avotiem un notiks kaut kas pozitīvs.

Svarīgākais ir noskaidrot, kādos iepakojumos, kādā formā un ceļā pie mums ieplūst ķīmija. Latvija faktiski ir tikai tāds fasēšanas un pārdošanas punkts. Narkomafija ir ļoti rafinēta. Tā vienmēr izdomā kaut ko jaunu.

– Patlaban ar zālīšu tirgoņiem cīnās sabiedriskie aktīvisti no biedrības Stop drugs un citi nenotveramie atriebēji, kas mēģina pārliecināt lietotājus jeb vienkārši ņem un nosvilina šos narkoūķus. Taču pēc būtības tā ir kriminālsodāma darbība.

– Pieļauju, ka daudzas būdas nodedzinātas, savstarpēji cīnoties kriminālajiem grupējumiem. Šaubos, vai kāda sabiedriskā organizācija šādas metodes lietotu. Cīņa ir nopietna, jo krīt pieprasījums pēc tradicionālajām narkotikām. Tās izkonkurē jaunie sintētiskie savienojumi. Līdzīga situācija bija jau 2000. gada sākumā, kad t. s. himhankas*** tirgotāji pēkšņi nonāca cietumā un to vietā parādījās heroīna izplatītāji. Himhanka faktiski ir vietējais heroīns, izgatavots no mūsu pašu magonēm. Situācija ir

interesanta...

– Kas būtu jādara (un vai ir iespējams kaut ko darīt), vismaz lai palēninātu šo neprāta invāziju?

– Pirmkārt, jācīnās, lai samazinātu šo vielu lietošanas pieprasījumu. Ļoti labi, ka jaunā valdība savā deklarācijā ierakstījusi punktu, ka jāatjauno veselības mācība skolās. Tās neesamība ir nodarījusi lielu ļaunumu. Jaunieši šobrīd nav gatavi tik masīvam uzbrukumam, kāds pašreiz notiek. Bērni iekrīt šajos tīklos. Otrkārt, jāturpina mērķtiecīgs darbs, kuru uzsākām 2000. gada sākumā, kad biju vēl Rīgas domes deputāts, – toreiz nodibinājām Narkoloģijas profilakses centru. Šajā multidisciplinārajā projektā tika apvienotas visas pilsētas struktūras. Strādājām kopā ar policiju, sociālajiem un veselības dienestiem, ar izglītības iestādēm un domes deputātiem. Pats mērs bija šīs konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Katrai struktūrai tika uzticēts konkrēts uzdevums – un situācija patiešām uzlabojās.

– Citēšu Neatkarīgo: «Kāpēc šādas pretrunas – kvalitatīvu alkoholu pēc pulksten 10 vakarā iegādāties nedrīkst, turpretim nāvējošas narkotikas drīkst tirgot un pirkt 24 stundas diennaktī? Pašvaldības drīkst aizliegt atvērt savā teritorijā azartspēļu zāles, bet nedrīkst iebilst pret narkotiku veikaliem.» Kāpēc tā?

– Ja Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir 166.'9 pants (noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija), tad, izmantojot kaut vai šo likumu, pašvaldības var attiecīgi rīkoties un likvidēt šīs pārdotavas ar policijas palīdzību.

– Baidos, ka šķērslis ir nauda. Ļoti liela nauda.

– Atceros, tas bija vēl 10. Saeimas laikā, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā izskatījām jautājumu par narkotiku izplatības apkarošanu. Tad viens no policijas pārstāvjiem atzina, ka ap 2011. gadu īsā laikā narkodīleri ir nopelnījuši daudzus miljonus latu. Padomājiet, cik tagad liels ir šo narkotiku vilnis... Kaut arī vielas tirgo lēti, pa dempinga cenām, aprite toties ir milzīga.

– Bet, sakiet, kā gadījās, ka legālās narkotikas izsūcās cauri likumdošanai?

– Pati definīcija ir absurda. Kādas legālās narkotikas? Tās ir nereģistrētās narkotiskās vielas, bīstamākas nekā līdz šim zināmās.

[Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas NRA]

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.