Kažokzvēru audzēšanas aizliegums šķeļ Latvijas sabiedrību
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums, ko Latvijā cer panākt dzīvnieku aizstāvju organizācijas un par ko, iespējams, nāksies lemt Saeimai, visticamāk, sašķels sabiedrību šīs idejas aizstāvjos un pretiniekos.
Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas janvāra beigās apvienojās Sabiedrībā pret kažokādām. Tā virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā, jo «kažokādas ir nežēlīga greznība, kas sagādā ciešanas miljoniem dzīvnieku un nodara kaitējumu dabai un cilvēkiem». Viesojoties Latvijā, Nīderlandes organizācijas Kažokus dzīvniekiem vadītāja Nikole van Gemerta pauda cerību, ka Latvija varētu kļūt par pirmo Baltijas valsti, kurā tiek aizliegta kažokādu ražošana.
Savukārt Latvijas Zvēraudzētāju asociācija (LZAA) uzskata, ka krāsas tiek sabiezinātas: «Sabiedrībā valda mīti par kažokzvēru nozari. Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākajā mērā ietekmē produkcijas kvalitāti, tāpēc jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem vislabāko aprūpi, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Humānos apstākļos audzēti zvēri ir mūsdienīgs un vispārpieņemts veids, kā ražot pārtiku, ādas jakas un kurpes, kā arī kažokus. Mēs pieņemam, ka mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas – nēsāt vai nenēsāt kažokus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu,» uzsvēra LZAA valdes locekles Sandra Vilciņa.
Cenas diktē Ķīna
Kažokzvēru nozare Latvijā aizsākās 1930. gadā. Šobrīd šajā nozarē strādā vairāk nekā 500 darbinieku. Pēc S. Vilciņas stāstītā, Latvijā saražoto kažokādu realizācija notiek pasaules lielākajās izsolēs Kopenhāgenā, Helsinkos, Kanādā un ASV: «Kažokādas, tāpat kā nafta, lielākoties tiek tirgotas izsolēs, līdz ar to saimniecībām pašām nav jāmeklē pircēji. Izsoles arī parāda reālās tā brīža kažokādu cenas, nodrošinot visplašāko sortimentu pircējiem un arī visobjektīvāko cenu pārdevējiem.» Viena kažokāda maksā no 40 līdz 110 eiro atkarībā no izmēra un kvalitātes.
Pasaules kažokādu tirgū galvenie noteicēji ir Ķīna un Honkonga, kuras pārstrādā 60% no visām pasaulē saražotajām kažokādām un gatavo izstrādājumu veidā tās realizē tālāk.
«Pēdējos trīs gados Ķīnas pirktspējai paaugstinoties, kažokādu cenas ievērojami cēlās, katru gadu pieaugot par 20%, kas ietekmēja arī pārējo valstu pircējus. Šobrīd Ķīnā ieviestās ievedmuitas dēļ cenas ir samazinājušās, ļaujot tirgū atgriezties arī citu valstu, piemēram, Grieķijas, Krievijas, pircējiem, bet, neraugoties uz cenu samazināšanos, saimniecības var realizēt savu produkciju ar peļņu,» skaidroja S. Vilciņa.
LZAA biedru kopējais apgrozījums 2013. gadā sasniedza 31,7 miljonus eiro – gada laikā pieaugot par 116%. Pērn par 128% pieauga arī eksporta apjoms, sasniedzot 30,7 miljonus eiro. Nodokļos LZAA biedri pērn samaksāja 3,2 miljonus eiro.
Savukārt, lai pabarotu zvērus, LZAA biedri 2013. gada laikā no Latvijas ražotājiem, lauksaimniekiem un zivju saimniecībām iepirka 20 400 tonnas subproduktu, 8400 tonnas zivju un 4000 tonnas graudu, ik dienu vidēji patērējot 92 tonnas barības, kas ir par 16 tonnām vairāk nekā vidēji 2012. gadā.
Kažokos un aksesuāros
S. Vilciņa atzīst, ka Latvijā paliek aptuveni vien 2–5% no iegūtajām kažokādām, no kurām šuj kažokus un aksesuārus. Gauja AB ir senākā un tradīcijām bagātākā kažokzvēru audzētava Latvijā, kas darbojas kopš 1945. gada un šobrīd ir vienīgā, kas arī šuj kažokādu izstrādājumus vietējam tirgum.
«Straujo eksporta un apgrozījuma kāpumu ir veicinājušas iepriekšējo gadu investīcijas konkurences stiprināšanā, iegādājoties mūsdienīgu aprīkojumu, barības virtuves un ādu apstrādes tehniku, kā arī pamata ganāmpulka papildināšana ar kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem. Pērn 96% mūsu produkcijas eksportējām, kas nozīmē, ka lielākajos Eiropas kažokādu izsoļu namos ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotām kažokādām un šai nozarei piemīt liels potenciāls,» cerīgi teica S. Vilciņa.
Arī Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa priekšroku dotu apaviem no ādas, nevis to imitācijas, tāpat arī ādas somām, cimdiem, kažokiem, ja vien to varētu atļauties. Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pērn veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu vispārējo viedokli par kažokzvēru nozari. Pētījuma rezultāti atspoguļoja, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dabīgās ādas izmantošanu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanā.
Dizaineri kažokādas nesmādē
Latvijā atšķirībā no pasaules tirgus laika apstākļiem kažoku noietā ir liela nozīme. «Auksta ziema ir labākā reklāma kažokādu noietam, bet to vairāk var vērot vietējā tirgū. Tā kā ceļš no kažokādas līdz gatavajam izstrādājumam ir samērā garš, izsolēs realizācija notiek vienmērīgi visa gada garumā,» stāstīja S. Vilciņa.
Tāpat kā apģērbi un apavi, arī kažokādu izstrādājumi ir pakļauti modes tendencēm.
«Ik pa laikam mainās mode – šobrīd pieprasītas ir īsspalvainas, velveta tipa kažokādas, iepriekš vairāk pirka garspalvainās. Modi diktē arī modes nami, pēdējās ziemas modes skatēs 85% dizaineru savās kolekcijās izmantoja kažokādas,» teica S. Vilciņa.
Daļa veikalu ādas netirgos
Dizaineru patika pret kažokādām ir pretstatā tam, ka atsevišķi veikali ir paziņojuši, ka kažokādas vairs netirgos. Starptautiskais apģērbu koncerns Inditex, kuram pieder 6000 veikalu visā pasaulē un 13 veikali Latvijā, tostarp pazīstamie zīmoli Zara, Bershka, Stradivarius, Pull&Bear un Massimo Dutti, neslēpj, ka pilnībā ir atteicies no kažokādu tirdzniecības ētisku apsvērumu dēļ. Latvijā kažokādām "nē" ir pateikuši 27 zīmolu veikali, tai skaitā Lindeks, H&M, Next, Cubus, Dressmann, Esprit, liecina šīs kustības mājaslapā apkopotā informācija par Latviju.
***
Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kažokādām
65% aptaujāto ir pieņemams dabīgo ādu izmantojums apģērbu, apavu un aksesuāru izgatavošanā
64% uzskata, ka kažokzvēru audzēšana nebūtu jāaizliedz
40% respondentu garderobē ir apģērbi no kažokādām
35% vēlētos pievienot savai garderobei kādu kažokādas izstrādājumu
35% uzskata, ka dzīvnieki tiek turēti pietiekami labos apstākļos
73% respondentu šķiet pieņemama dzīvnieku audzēšana ādu ieguvei
Avots: SKDS