Latvijas mūziķi iesaka ieviest vietējās mūzikas kvotas raidstacijās, paredzot, ka tai būtu jāskan 40% no raidlaika, nevis tikai 10%, kā tas ir šobrīd.
Tas ļautu stiprināt nacionālo kultūras telpu un dotu iespēju vairāk skanēt Latvijā radītiem skaņdarbiem. Raidorganizāciju pārstāvji gan iebilst pret to, uzskatot, ka tā ir iejaukšanās privātajā biznesā, kas novedīs pie zaudējumiem.
Lai gan Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā sanākušie kopumā atbalstīja Latvijā ražotas mūzikas palielinājumu raidstacijās, tomēr viedokļi bija visai atšķirīgi. Organizācijas Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška uzsvēra, ka šobrīd raidstacijās, izņemot Latvijas radio 2, dominē angliskais un krieviskais, lai gan fonotēkā ir pieejami ap 180 000 pašmāju mūzikas fonogrammu. Viņa ieteica līdz 2014. gada 1. oktobrim ieviest pārejas periodu ar 20% kvotu, bet no 2015. gada 1. oktobra – 40%. Taču mūziķi esot gatavi diskutēt par procentiem un laiku, kad ierobežojumi stātos spēkā. A. Cimuška arī vērsa uzmanību uz to, ka kaimiņrepublikās šis apjoms esot daudz lielāks – pat puse no raidlaika. Super FM mediju grupas pārstāvis Ivo Baumanis gan šādus skaitļus nosauca par mazpamatotiem, jo patiesībā tikai trijās Eiropas valstīs limiti noteikti ar likumu: Francijā – 40%, Portugālē 25–40%, Polijā – 33%. Taču arī šajās zemēs raidstacijas esot neapmierinātas ar kvotām. Francijas deviņas lielākās komercsabiedrības, kas aizņem aptuveni 85% klausīšanās laika, esot lūgušas atcelt šādu likuma noteiktu normu, un arī Polijā nozares pārstāvji atzinuši: ierobežojumi negatīvi ietekmējot reklāmas tirgu, kas ir galvenais komercorganizāciju finanšu avots. Tāpat nācies konstatēt, ka vietējā mūzika neesot kļuvusi populārāka, jo nav nemaz tik daudz skaņdarbu, ko vēlētos dzirdēt klausītāji. Tad nu raidstacijas turpinot paklusām raidīt ārzemju hitus, lai nepazaudētu savu auditoriju. «Tā ir iejaukšanās privātā biznesā. Ja radio nozare zaudēs ienākumus no dažādiem ierobežojumiem, zaudēs arī tautsaimniecība,» pauda I. Baumanis, piebilstot, ka kvotas diez vai ir labākais instruments, kā attīstīt radio tirgu. MTG TV Latvia televīzijas un radio vadītāja Baiba Zūzena norādīja, ka pastāv taču konkrēti formāti, lai dažādotu raidstacijas: «Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) dalīja formātus un frekvences, tad tās uzdevums būtu sakārtot šo jautājumu! Es katrā ziņā esmu par samērību un mērenību!» Viņai piekrita arī citi raidstaciju vadītāji, kas žēlojās, ka nozare jau tā cīnoties par izdzīvošanu.
Arī Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics ir pārliecināts, ka, tiklīdz ieviesīs kvotas, pazudīs formāti, un tas līdzi nesīs reklāmas izmaiņas un reitingu kritumu. Viņš ieteica sabiedriskajam radio aiziet no reklāmas tirgus, tad komercsabiedrībām būtu iespēja piepelnīties un ieguldīt naudu latviešu mūzikas popularizēšanā. Radio Retro FM galvenā producente Regīna Ločmele uzskata, ka jau 10% ir daudz, jo tas nozīmējot 36 dziesmas dienā. Nevarot prasīt, lai ēterā ik dienu skanētu 150–200 skaņdarbu. Skanēja arī ieteikumi citādā veidā stiprināt latviešu mūziku, piemēram, atbalstot mūzikas skolas un nacionālos jauno talantu šovus.
Deputāte Janīna Kursīte gan aprādīja, ka, šādi domājot, galu galā latviešu tauta būs rakstāma Sarkanajā grāmatā: «Katra valsts saprātīgi atbalsta savu kultūras telpu. Kamēr nebūs cieņas pret vietu, kur tu dzīvo, tikmēr diskusija neveidosies.» Komisijas locekļi konceptuāli atbalstīja mūziķu priekšlikumu, rosinot NEPLP uzņemties tālāko diskusiju vadīšanu, nonākot pie visām pusēm pieņemama risinājuma, bet Kultūras ministrijai strādāt pie likumprojekta un tā tālākas virzīšanas.